Austras Skujiņas dzeja skan kā manifests nolemtai mīlestībai un beigu klātbūtnei. To var uzskatīt arī kā vēstuli, kuru autore atstāja pirms pašnāvības. Pēc nepilniem 100 gadiem rakstītās rindas šodien kā dramaturģisko materiālu ir atklājis režisors Mārtiņš Gūtmanis, iestudējot izrādi “Saule riet austrumos”, kurš izrādes idejas rašanos sauc par mistisku procesu: “Es nonācu pie Austras Skujiņas, viņa man parādījās kaut kur, un tad es zināju, ka jātaisa par viņu, jo tā dzeja bija ļoti trāpīga. Austra Skujiņa nav depresīva, viņa ir atklāta un nebaidās no patiesības.”
“Dirty Deal Teatro” iestudējumu režisors raksturo kā eksistenciālu koncertu liriskās noskaņās. Tam radīta oriģināla skaņu partitūra, kuru ne vienmēr var nosaukt par dziesmām. To radījis un izpilda aktrises Elīzas Dombrovskas un komponista Platona Buravicka duets.
“Tas nebija vispār viegli, sākumā jo īpaši. Nāca šai izrādei tāda ironijas piegaršiņa – ka tas nav tomēr tik depresīvi, lai nāk vieglums. Bet beigās es sajutu, ka tas eksistē mūsos visos iekšā – visas šīs domas par sāpīgām beigām vai procesiem,” saka Skujiņas lomas atveidotāja.
Komponistam Platonam Buravickim šī ir debija kā aktierim. Viņš atklāj, ka ar savu klusējošo, bet muzicējošo tēlu atveido Austras Skujiņas sirdsapziņu. Komponists norāda, ka pazīst daudzas dzejnieces un viņu dzeju, viņaprāt, Skujiņas dzeja ne ar ko īpašu neatšķiras, taču viņš novērtē tās kvalitāti un impulsivitāti, ko centies ietvert mūzikā.
Ar muzikāliem numuriem un gaismēnu partitūru izrādes veidotāji Skujiņas dzeju atklāj sirreālā estētikā, tādā veidā radot savdabīgu telpu, kurā šīs rindas balansē uz psihisku stāvokļu poliem.
Iestudējums ir tapis projektā “Jauno maiņa”. Tā ir četru teātru alianse, kas sniedz iespēju jaunajiem skatuves māksliniekiem īstenot savas radošās ieceres.
