Kultūras rondo

Fotogrāfa skats uz deju. Nacionālā baleta simtgades izstāde "Mēģinājums"

Kultūras rondo

"Par skaisto un aplamo dzīvi". Ieva Struka iepazīstina ar pētījumu par Anšlavu Eglīti

Stāsts par pieaugšanu. Ingas Tropas "Naži vistās" iestudējums Nacionālajā teātrī

«Naži vistās» – Ingas Tropas režijā Nacionālajā teātrī tapusi pasaka pieaugušajiem par pieaugšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

"Naži vistās" ir šķietami klasisks stāsts, kurā darbojas trīs cilvēki, viņu instinkti un jūtas. Inga Tropa jau studiju gados kā savu diplomdarbu iestudējusi šo pirms industriālās revolūcijas notiekošo drāmu. Tagad kopā ar aktieriem Agnesi Budovsku,  Ivaru Kļavinski un Gundaru Grasbergu meklējusi vēl dziļākus slāņus, kopā atsedzot lugas varoņu pasaules uztveres, novērojot trīs dažādu zemapziņu sadursmi, kuras rezultātā vecā pasaule mirst, bet jauna dzimst. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" režisore min, ka, lai arī gadsimti gājuši uz priekšu un tehnoloģijas attīstījušās, mēs joprojām paši sevi maz saprotam un šajā ziņā esam maz attīstījušies.

Latvijas Nacionālā teātra Aktieru zālē tagad skatāmā izrāde, kura jau iepriekš bijusi redzama Dailes teātrī Gata Šmita režijā 2006. gadā. Lai gan sākotnēji šī luga liekas parasts mīlas trīsstūris, Inga Tropa atklāj, ka "iedziļinoties, redz, ka veras vēl un vēl zemslāņi. Tā ir labas dramaturģijas pazīme". Šo darbu tās autors Deivids Harovers esot rakstījis krīzes brīdī, kad bijis jāizšķiras, vai turpināt nodarboties ar dramaturģiju, un viņš to rakstījis zemapziņas vadīts. "Sajūta, ka trīs zemapziņu plātnes saskaras un veido zemestrīces, un tur kaut kas mirst, kaut kas jauns atkal veidojas un dzimst," par lugu izsakās režisore.

"Kas ir ļoti interesanti, ka lugā faktiski ir maz vārdu. Aprauti teikumi. Un tas grūtākais un sarežģītākais tajā visā ir saprast, kas tur ir apakšā… Viņš ir daudznozīmīgs," atklāj Gundars Grasbergs, skaidrojot, ka zemnieks un sieva nav gudri, un par intelektuālo autoritāti uzskatāmais dzirnavnieks atšķiras vien ar to, ka prot lasīt.

Jaunās sievas atveidotāja aktrise Agnese Budovska nodarbojusies arī ar teksta tulkošanu, kas, kā atzīst Ivars Kļavinskis, ļoti palīdzējis nonākt pie tā, ko tieši autors gribējis pateikt. "Mums pēdējā versija tapa divas nedēļas pirms pirmizrādes. Mēs tiešām ļoti ilgi kaut kā nonācām līdz tam, laikam kaut kam, kas manā pasaules izpratnē saistās ar to, cik cilvēks ir gudrs vai nav," saka Budovska, kuras varone izrādes gaitā iegūst savu balsi. Viņa min, ka svarīgākais pie šāda darba ir tas, ka režisore bija ļoti atvērta aktieru viedokļiem, kas esot ļoti drosmīgi no viņas puses un ļāvis ļoti radoši un atvērti strādāt.

Izrādes režisore stāsta, ka, runājot ar scenogrāfi Austru Hauks, gribējies nodot ideju par to, ka jaunās sievietes pasaule sabrūk un attīstās, tajā ienākot citam cilvēkam. Tā uz skatuves tika radīta telpa, kas asociējas ar alu, olu vai dzemdi, kas sašķeļas un paver skatu uz uzartu lauku. Šo attīstību no pirmās pasaules, kas esot instinktos balstīta, uz otro, kur jaunā sieva gūst garīgās zināšanas, parādīt caur mūziku Tropa uzticēja mūziķei Danai Indānei-Surkienei. 

Izrādes video māksliniece ir Ineta Sipunova, gaismu māksliniece – Lienīte Slišāne, kostīmu māksliniece – Evelīna Deičmane-Vida.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti