No 7. maija skatāma Kristapa Pētersona laikmetīgā opera-lekcija “Mihails un Mihails spēlē šahu”, no 14. maija – Žorža Bizē operas “Karmena” 2007. gada iestudējums ar latviešu operzvaigznēm Elīnu Garanču un Kristīni Opolais. Programmu “Atmiņas” noslēgs Riharda Vāgnera operas “Klīstošais holandietis” 2003. gada iestudējums ar Egilu Siliņu titullomā, šis ieraksts būs pieejams no 21. maija. Visi ieraksti būs skatāmi līdz 31. maijam.
“Visu trīs iestudējumu radošie risinājumi, inovatīvās idejas un augstvērtīgās lomu interpretācijas ir atstājušas vērtīgus nospiedumus Latvijas Nacionālās operas vēsturē, ko apliecina kritikas atzinība un saņemtie apbalvojumi,” uzsvēra LNOB.
Komponista Kristapa Pētersona un libretista Sergeja Timofejeva muzikāli avangardiskā opera-lekcija pirmizrādi piedzīvoja 2014. gadā kā viens no “Rīga 2014” notikumiem. Operas centrā ir šaha spēles neparastās popularitātes fenomens Aukstā kara laikā. Būtisku lomu tajā spēlēja tā dēvētais burvis no Rīgas – tituliem bagātākais Latvijas šahists Mihails Tāls.
Operas muzikālā dramaturģija precīzi balstīta 1960. gadā Maskavā pasaules čempionāta mačā izspēlētajā sestajā sensacionālajā šaha partijā, kurā Tāls pieveica šķietami neuzvaramo padomju tautas šaha spēles elku Mihailu Botviņņiku.
Izrādē ir 32 dalībnieki – tik, cik figūru piedalās vienā šaha spēlē – četrpadsmit kameransambļa mūziķi, astoņi dziedātāji un astoņi dejotāji, divi diriģenti. Iestudējumu veidojuši diriģenti Ainārs Rubiķis un Atvars Lakstīgala, režisors Viesturs Meikšāns, scenogrāfs Reinis Suhanovs, kostīmu mākslinieki “Mareunrol’s”, videomākslinieks – Karloss Franklins un horeogrāfs – Kirils Burlovs.
Uzvedums ieguvis “Latvijas Gāzes gada balvu operai” par īpašiem mākslinieciskiem sasniegumiem, “Spēlmaņu nakts” gada balvu oriģināldramaturģijā, ''Lielo mūzikas balvu 2014'' kategorijā "Gada uzvedums" un ''“Dienas” balvu kultūrā 2014''.
Prospēra Merimē drūmajai novelei “Karmena” ar Žorža Bizē mūzas vēlību bijis lemts pārtapt krāšņā operā, kas, kā norādīja LNOB, “ne tikai padarījusi nemirstīgu Bizē vārdu, bet kļuvusi arī par vienu no visu laiku iemīļotākajiem šī žanra darbiem.” 2007. gada iestudējumā, ko veidoja diriģents Karels Marks Šišons un režisors Andrejs Žagars.
Karmenas lomu pirmo reizi savā karjerā dziedāja Elīna Garanča, kas tagad tiek dēvēta par visu laiku labāko šīs lomas interpreti pasaulē.
Kopā ar viņu iestudējumā piedalījās arī izcilie latviešu operdziedātāji Kristīne Opolais (Mikaēla) un Egils Siliņš (Eskamiljo). Dona Hosē lomā – Valters Borins. Uzveduma darbība pārcelta uz mūsdienu Kubu, tā izvēloties jaunu pieeju labi zināmajam stāstam. Iestudējuma scenogrāfe ir Monika Pormale, kostīmu māksliniece – Kristīne Jurjāne, gaismu mākslinieks – Kevins Vins-Džonss, horeogrāfe – Elita Bukovska.
Riharda Vāgnera populārā opera “Klīstošais holandietis” kļuva par pirmo iestudējumu, ko latviešu mākslinieki izrādīja tagadējā Operas namā 1919. gada 23. janvārī. Kopš tā laika, pamazām atsakoties no romantizētās gaisotnes, meklējot nosacītu vidi un izmantojot ievērojami pilnveidotās tehniskās iespējas, režisori pavēruši jaunus ceļus stāsta interpretācijā, tuvinot piepildījumam Vāgnera sapni par mākslu sintēzi.
2003. gadā tapušais Riharda Vāgnera operas “Klīstošais holandietis” iestudējums bija Andreja Žagara debija režijā.
Tas guva plašu starptautisku rezonansi un aizsāka Žagara veiksmīgo karjeru režijas laukā. Par māksliniecisko sniegumu “Klīstošajā holandietī” Andris Freibergs saņēmis “Spēlmaņu nakts 2003” balvu kā “Gada labākais scenogrāfs”, bet titullomas interprets Egils Siliņš – kategorijā “Labākais operas mākslā”. Iestudējuma komandā strādāja arī kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, gaismu mākslinieks Kevins Vins-Džonss, horeogrāfe Elita Bukovska un video māksliniece Katrīna Neiburga. Iestudējuma ierakstā pie diriģenta pults – Modests Pitrens, galvenajās lomās – Egils Siliņš, Mlada Hudoļeja, Krišjānis Norvelis un Jonijs van Hals.
Visi ieraksti tiks demonstrēti ar tulkojuma titriem latviešu valodā.
Programmas “Atmiņas” ieraksti tiek izrādīti sadarbībā ar Latvijas Televīzijas arhīvu.
