Lai gan lugas centrā ir Jāsons, pats stāsts vēsta par dziļāku problēmu – par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kurus sabiedrība dažkārt izliekas neredzam. "Cilvēkiem vienkārši ir bail, un cilvēki labāk vēlas, lai mēs viņus neredzam, lai viņu it kā nebūtu, bet viņi ir Latvijas Republikas pilsoņi, viņi ir pelnījuši pilnvērtīgu, maksimāli jēgpilnu dzīvi," pārliecināts ir izrādes režisors Regnārs Vaivars.
Pilnvērtīgi dzīvot apņēmies arī stāsta galvenais varonis, kurš līdz šim dzīvojis ar savu mammu, bet savos 40 gados grib kļūt pieaudzis un patstāvīgs. "Mazā naudiņa" ir ne tikai summa bankas kontā, ar kuru Jāsonam ir tiesības rīkoties, bet arī metafora uzticības kredītam. Kredīts gan ir mazs, jo mammai par savu dēlu ir bail – kā viņš tiks galā ar savu dzīvi?
Aktieris Kaspars Zvīgulis stāsta: "Savā ziņā tā ir lielā nauda – tā ir vienīgā nauda, un tā ir visa nauda, kas ir, un tas viss, kā izrādās – visas pasaules problēmas var notikt lielās naudas dēļ… Visi domā, ka tā būs lielā nauda, un ir gatavi jebko darīt tās dēļ, bet tie beigās izrādās 10 eiro."
Aktrise Indra Burkovska uzsver, ka sajūtas pazīstamas katrai mātei: "Jebkurai mātei jebkurš bērns – pienāk mirklis, kad viņai ir jālaiž vaļā! Bet šī ir īpaša situācija. Protams, to visu vēl saasina tas, ka tēvs [abus] ir atstājis un aizgājis prom, un līdz ar to palikuši ir viņi divi vien."
Lai gan tēma ir gana dziļa un nopietna, Jāsona un viņa tuvāko cilvēku ikdiena un pārdomas dažkārt arī savijas ar komiskiem pavērsieniem. "Smieklīgākais klauns ir ļoti nopietns klauns. Jo mēs vienkārši ieraugām to viņa problēmas nesamērojamību ar mūsu problēmu," skaidro Vaivars.
Sākotnēji režisoru aizķēris pats stāsts, taču pēcāk, iepazīstot cilvēkus, kuri savu veselības problēmu dēļ ir teju izolēti no sabiedrības, radās vēlme par šo problēmu runāt plašāk. Izrādes pirmizrāde ir gaidāma 6. aprīlī. Taču gan tai gatavojoties, gan arī pēc pirmizrādes teātra komanda daļu savas ikdienas nu pavada, arī viesojoties dažādos aprūpes namos. Režisors cer, ka pieņemt un atbalstīt cilvēkus ar garīgās attīstības traucējumiem izrāde mudinās arī skatītājus.
"Mēs aicinām izdarīt kaut ko – vai nopirkt vienu svecīti, kad mēs runājām par projektu miljons sveces mājai, kur viņiem būtu katram savs dzīvoklītis. Vai nopirkt kādu sedziņu, ko viņi kādos citos dienas centros auž. Vai vienkārši panākt viņiem solīti pretī. No tā mēs kļūsim veselāki," uzsver Vaivars.
