Slavenais kuģis jaunajā izrādē – kabatas formāta mūziklā, parādās visai nosacīti, taču sava loma tam ir! Kādas rūpnīcas puisis no Jelgavas - Edgars, kurš mīl meiteni – Kristīni - sacensībās izcīna biļeti uz „Titāniku”, bet ak, vai – to nokavē, jo iejaucas liktenīgā sieviete, īsta „sliktā meitene”!...
„Es domāju, ka vairāk vai mazāk te spiež uz klišejām – nu, stāsts, Edgars un Kristīne, Aija un Juris, tālāk Titāniks, tālāk mūzikls, tālāk teātris, Ādolfs, man liekas šeit ir uztaisīts īsts rasols,” domām dalās Madara Botmane.
Savukārt Maija Doveika uzskata, ka pats burvīgākais izrādē ir smieklīgā un intīmi traģiskā mīšanās.
Ar to šī izrāde burvīga, ka te mijās ļoti smieklīgais ar intīmi traģisko. Tas ir burvīgākais, kas var būt, man pašai patīk smieties līdz asarām, tāpēc man liekas, ka šī varētu būt izrāde, kas cilvēkus abpusēji pabaro,” norāda Doveika.
Kritiķis Atis Rozentāls izrādes magnētiskā spēka avotu atradis pārtsteigumā:
„Šīs izrādes lielākais magnēts ir tas, ka skatītāji nevienā brīdī nezina, kas notiks tālāk, un tā lādīte tik veras un veras, un kad liekas, ka visi cilvēciņi jau atvērušies, parādās nākamais lādītes dibens, un atkal kaut kas notiek.”
