Nacionālajā teātrī kopā ar trupu «Kvadrifrons» top izrāde «Lepnums un aizspriedumi»

Latvijas Nacionālā teātra LMT Jaunajā zālē sadarbībā ar teātra trupu Kvadrifrons top "Lepnums un aizspriedumi" pēc Džeinas Ostinas romāna motīviem. Iestudējuma režisors ir Klāvs Mellis, un pirmizrāde gaidāma 12. martā, medijus informē Nacionālā teātra pārstāvji.

Iedvesmojoties no Džeinas Ostinas manieru romāna "Lepnums un aizpriedumi" un romāna tulkotājas Ilgas Melbārdes latviešu valodas, Klāvs Mellis kopā ar dramaturgu Evartu Melnalksni radījis versiju par notikumiem, kas norisinās apmēram 15 gadus pēc romāna notikumu beigām, daļu no romānā notikušā “atceļot” un iepludinot vīrišķo elementu Ostinas sievišķajā skatienā.

“Sievietei jābūt skaistiem sejas vaibstiem un manierēm, dziļām zināšanām mūzikā, dziedāšanā, zīmēšanā, dejā un jaunajās valodās šo vārdu īstajā nozīmē, turklāt viņas izskatā, gaitā, balss skaņā, runā un izteicienos jājūt kaut kas īpaši izsmalcināts. Visām jaunajām dāmām jāprot apgleznot koku, ar rāmīšu palīdzību izšūt aizslietņus un tamborēt tabakmakus. Es nepazīstu gandrīz nevienu sievieti, kas to neprastu darīt,” teikts Ostinas romānā “Lepnums un aizspriedumi”.

Izrāde "Lepnums un aizspriedumi"

Angļu rakstniece Džeina Ostina 1813. gadā izdeva “manieru romānu” par piecām māsām, kuras izmisīgi vēlas apprecēties, bet sev vien zināmu iemeslu dēļ vairs nevēlas tamborēt tabakmakus. Režisora Klāva Meļļa interpretācijā “Lepnums un aizspriedumi” ir skumīga salonkomēdija par divu pasauļu sastapšanos elegantā laikmeta interjerā. Pieaugšanu tajā iezīmē nodevība no vistuvāko draugu puses, briedumu – atteikšanās no mīlestības un radikālām prasībām pret citiem. Lai arī pārmaiņu vēji palēnām drupina ierasto kārtību, saites starp māsām un brāļiem ir stiprākas par ideoloģiju tektoniskajām svārstībām. Izrāde vēsta par aizslietņiem un tabakmakiem, priekšautiem un lakatiņiem, virtuvēm, guļamistabām un nesamierināšanos mirklī, kad viss jau it kā ir par vēlu.

Lomās: Nacionālā teātra aktieri Zane Jančevska, Marija Bērziņa, Anna Klēvere, Līga Zeļģe un Ance Strazda (''Kvadrifrons''), Reinis Boters (''Kvadrifrons''), Āris Matesovičs (''Kvadrifrons'').

Scenogrāfs Andris Kaļiņins, kostīmu māksliniece Berta Vīlipsone, gaismu māksliniece Lienīte Slišāne, mūzikas autors Kārlis Tone, producente Diāna Kaijaka.

Dramatizējuma autori Klāvs Mellis un Evarts Melnalksnis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti