Aināru Rubiķi un Rēziju Kalniņu uz sadarbību Latvijas Nacionālās operas direktors Zigmars Liepiņš aicināja pēc tam, kad bija noskatījies viņu veikumus Novosibirskas operā un tie viņam šķita ļoti saistoši. Bijis arī vēl kāds būtisks apstāklis.
"Viens no pavedinošajiem apstākļiem, kāpēc bija tieši šāda izvēle, bija tas, ka man likās, ka „Jevgēņija Oņegina” traktējums no sievietes režisores skatu punkta būtu pavērsiens vai savādāks piegājiens šīs operas veidošanā un interpretācijā," atklāja Zigmars Liepiņš.
Un tiešām, kā tagad izriet no Rēzijas Kalniņas stāstītā, atšķirīgs no ierastā bijis gan operas iestudēšanas process, gan arī tēli un situācijas, ko ieraudzīsim uz skatuves, visdrīzāk neatbildīs ierastajiem priekšstatiem.
Netipiski operai, Rēzija Kalniņa darbu pie iestudējuma sāka ar tā saucamo galda periodu kā dramatiskajos teātros, rūpīgi izanalizējot katra tēla izpausmes un rīcību. Šai posmā ar lekciju tika pieaicināts arī psihoterapeits Viesturs Rudzītis.
Tikai pēc tēlu rūpīgas izzināšanas sākās darbs uz skatuves, liekot klāt mūziku un dramaturģiju.
Rēzija Kalniņa atklāj, ka netradicionāls skatījums varētu būt tas, ka viņa izvairījusies no tāda kategorisma, ka ir labā nabadzīte, cietēja Taņa un sliktais pāridarītājs Oņegins, vai cietējs Ļenskis un vieglprātīgā Olga. "Katrs no šiem cilvēkiem nes sevī vajadzību pēc mīlestības. Galvenais varonis manā izrādē ir šis abstraktais, nenodefinējamais vārds „mīlestība”. Kas ir tas, ko mēs saucam par mīlestību un kā mēs šīs jūtas bieži vien izmantojam kā tenisa bumbiņu un atbildības uzlikšanu otram cilvēkam par savu dzīvi,” savu skatījumu atklāja režisore.
Bez klišejām paskatoties uz operas stāstu, arī Čaikovska mūzikā atklājās jaunas nianses un krāsas, atzīst iestudējuma muzikālais vadītājs Ainārs Rubiķis.
Viņš ir ļoti pateicīgs Rēzijai Kalniņai par burtiski fizisku sapratnes par „Oņeginu” pagriešanu pilnīgi citā virzienā, "noejot no tradicionālajām sliedēm un ieraugot jaunas detaļas ne tikai dramaturģiskajā attīstībā, bet arī mūzikā".
Iestudējums nav piesaistīts konkrētam laikmetam, tā darbība notiks nosacītā vidē, taču ļoti liela loma būs vizuālajam tēlam, ko veido scenogrāfs Mihails Kramenko, gaismu mākslinieks Sergejs Skorņeckis un modes zīmola „Amoralle” radītāja Inese Ozola, kura operā kā kostīmu māksliniece darbojas pirmo reizi.
Uz iestudējuma reklāmas plakāta redzama sieviete ultra sarkanā tērpā, Tatjanas lomas dziedātāja Dana Bramane saredz, ka tas simbolizē mūsu ikviena mīlestību alkstošās dvēseles, tāda ir arī viņas atveidojamā varone.
Titullomu jaunajā iestudējumā interpretēs Jānis Apeinis vai Rihards Mačanovskis. Rēzijas Kalniņas veidotās „Jevgeņija Oņegina” versijas pirmizrāde Nacionālajā operā skatāma ceturtdien, 8.decembrī.
