"Tas ir stāsts par cilvēka attiecībām ar Dievu, un vienlaikus tas ir arī stāsts par Krieviju," norāda iestudējuma režisors Vladislavs Nastavševs.
"Katrs no mums gribētu sazvanīt Dievu un aprunāties, un visa mūsu dzīve - noliedzam to vai nē - ir saruna ar Dievu. Protams, ja mēs gribam, mēs to varam saukt arī par sarunu ar savu alter ego vai sirdsapziņu, bet Dostojevska kontekstā tas tomēr ir Dievs, ar ko cilvēks runā," turpina režisors. "Krievija mūsu izrādē ienāk ar šodienas apokaliptisko noskaņu un tieši tādu pašu gaisotni pavisam nesenā pagātnē - 1989. gadā, kad sabruka padomju savienība. Mainās laiks, bet Krievija mainīties nespēj. Mainās gadskaitļi kalendārā, bet Krievija mainīties nespēj. Arī par to rakstīja Dostojevskis, kuram rūpēja valsts liktenis."
Kņaza Miškina lomā Arturs Krūzkops, Nastasja Fiļipova - Dita Lūriņa. Pārējās lomās Ģirts Liuziniks, Kaspars Dumburs, Līga Zeļģe, Anta Aizupe, Jānis Vimba, Imants Strads.
Režija, scenogrāfija, kostīmi, mūzika - Vladislavs Nastavševs, gaismu māksliniece Lienīte Slišāne.
