Aktrise Marija Bērziņa ir Rancānes lugas “Bišumāte un vilkacis” galvenā varone Alda. Lugas vienā no epizodēm uzcirtusies smalkā zīda vakarkleitā un gaida Jaungadu. Arī to mazo cilvēcīgo brīnumu, ko sauc par laimīgu dzīvi. Varbūt tieši viņa ir Rancānes vārdā nosauktais bišu mātes tēls.
"Bišumāte pēc idejas ir domāta kā sieviete, latvju sieviete, un tas, kas saistās ar vilkaci vai vilkati - tā ir visa reālā dzīve. Tā ir naudas vara, kas tomēr kaut kāda veidā iespaido visus cilvēkus, vai viņi ir nabagi vai bagāti," atklāj izrādes režisors Lūriņš.
Lugas tēli kā norakstīti no dzīves, valda tieša valoda, arī tieša mīlestība. Viņi varētu dzīvot kādā mazā pierobežas pilsētiņā, varbūt Kārsavā ar kādreiz slaveno kafejnīcu „Karpati”. Jaunie aizbraukuši peļņā uz ārzemēm pelnīt naudu.
"Šajā darbā ir vairākas realitātes - ne tikai reālistiskā, bet arī mītiski mistiskā. Ļoti cilvēcīgs stāsts par to, kas notiek ar sievieti, kura mēģina būt ļoti stipra, kā jau Latvijā sievietes. Viņa mēģina visu vilkt," stāsta Bērziņa.
Iestudējot izrādi "Bišumāte un vilkacis", Lūriņam atkal ir iespēja atgriezties pie Latgales cilvēkiem.
"Man ir trāpījies materiāls, kas ir stipri nopietns, jo tā nav komēdija. Kad nonāku Latgalē, man gribas smaidīt. Man patīk tur," nosmaida Lūriņš.
Latgales dzejnieces Rancānes darbs "Bišumāte un vilkacis" ieguva 2.vietu Nacionālā teātra lugu konkursā 2016.gadā. Pirmizrāde 4.decembrī Nacionālā teātra Lielajā zālē.
