Nacionālajā teātrī par Indru Burkovsku raksta: "Indra, varoņlomas un mīlētājas izspēlējusies jaunības dienās un citos teātros, ieradās Nacionālajā teātrī, lai uzmirdzētu galvenokārt lauku saimnieču un māšu lomās, toties dara to ar tādu vitalitāti un dzīvesprieku, ka nopērk daudzu paaudžu vīriešu sirdis."
Latvijas Nacionālo teātri aktrise par savu dēvē teju desmit gadus. Īpaši mīļa Indrai Burkovskai ir daiļdārznieka Andreja Zeidaka stādītā aleja līdzās teātrim, kur aktrise mēdz pastaigāties izrāžu starplaikos.
“Šī aleja arī ir stādīta pagājušā gadsimta sākumā, un pēc 10 gadiem vajadzēja katru otro koku ņemt ārā, lai ozoli varētu parādīt savu skaistumu un varenību. Bet sākās neparedzēti apstākļi – karš. Un kara jukās tā arī stāv šī ozolu aleja, kas nav tāda, kā bija paredzēta,” stāsta Indra Burkovska.
“Tagad arī ir neparedzēti apstākļi. Parīt vajadzēja būt pirmizrādei “Sapnis vasaras naktī”.”
Ar šo izrādi aktrise bija iecerējusi svinēt jubileju, taču ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ pirmizrāde ir atcelta.
Indra Burkovska atzīmē: “Draugi nenāk aicināti, draugi nāk gaidīti. Bet šodien ir klusas aizdomas, ka varu gaidīt, ka nenāks. Var jau aicināt un negaidīt un var jau gaidīt un neaicināt. Es katrā ziņā visiem pateicos par apsveikumiem un laba vēlējumiem, un es domāju, ka nosvinēsim drusku vēlāk.”
Aktrise atzīst, ka vienmēr ir gatava apgūt ko jaunu. Arī šajā laikā, kad ierastie darbi nenotiek un nākotne ir neskaidra.
“Šajā laikā mani aizkustina tas, ka ir tāda patiesa pietāte pret dzīvi, pret dzīvību, šo lielo brīnumu, kas mums ir apkārt,” norāda aktrise.
“Man ļoti gribētos, lai cilvēkiem nebūtu jācīnās ar nabadzību, bet lai viņi tiešām saņemtu to, ko viņi ir pelnījuši un lai varētu dzīvot.”
