„Pasaule, kurā skolotāji un vecāki mūs uzlūko tikai un vienīgi kā izejmateriālu paklausīgai un izdevīgai sabiedrībai. Vienotā militārā tipa organizācija, no kuras ikkatrs, kas ir vājāks, tiek izraidīts. Kur skolēna sekmes tiek salīdzinātas tikai ar kopējās izglītības iestādes sekmju līmeni, tāpēc katra zemākā atzīme var tikt uzskatīta kā apdraudējums," ar šādu monologu teātra skatītājus uzrunā aktieris un galvenās lomas atveidotājs Viktors Ellers.
Iestudējuma „Pavasara atmoda" pamatā ir 19. un 20.gadsimta mijas vācu dramaturga Franka Vedekinda luga, kas autora dzīves laikā vienmēr iestudēta ar cenzūru. Autors uzdrošinājies runāt par pubertātes problēmām, seksuālo brīvību un citām tabu tēmām.
Liepājas teātra mūzikls par to runā atklāti, taču skaudro realitāti rādot mākslinieciski un jutekliski. Režisors Ģirts Ēcis uzsver, ka daudzi vecāki joprojām nespēj sarunāties ar saviem bērniem.
„Sarunai ir jābūt attīstībai. Vai nu sāc no pieciem gadiem ar viņu runāt un stāstīt, godīgi uztvert savu dzīvi, izstāstīt savu dzīvi un iet tālāk... Bet tu esi tik stulbs, ka tu nevari parunāt un domā, ka esi baigi lielais," norāda Ēcis.
Mūziklu tulkojis un atdzejojis Ilmārs Šlāpins. Režisors stāsta, šis muzikālais iestudējums ir kolektīvs darbs, kurā liela nozīme ir katram, kurš piedalās tā veidošanā - horeogrāfei Ingai Raudingai, scenogrāfam Aigaram Ozoliņam, kostīmu māksliniece Lienei Rolšteinai, video māksliniekam Mārim Kalvem, gaismu māksliniekam Mārtiņam Feldmanim, kā arī vokālajiem pedagogiem Ievai Dreimanei un Normundam Kalniņam. Aktieri muzikālo materiālu sākuši apgūt jau šajā vasarā.
Muzikālais materiāls ir diezgan sarežģīts. Mēs jau no augusta to apgūstam. Ļoti dažāda un mūsdienīga mūzika, sākot ar liriskām balādēm un roku. Liepājas teātrī šādā izpildījumā mūzika, manuprāt, nav skanējusi," saka aktrise Everita Pjata.
Mūzikls „Pavasara atmoda" ir stāsts par apmulsumu, izmisumu un konfliktu, kas rodas, saduroties jauniešu seksualitātes uzplaukumam un vecākās paaudzes aizspriedumiem un liekulībai. Nejauši satiekoties diviem 14 gadus veciem jauniešiem, starp abiem, par spīti vecāku un skolotāju noliedzošajai attieksmei, gluži negaidot uzvirmos kaisle un vēlmes, kādas līdz šim ne viens, ne otrs nav jutis un par kurām nevienam no viņiem neviens nav stāstījis.
Šī nezināšana un tajā pašā laikā dabiskā vēlme sajust sevi un mīlēt, novedīs pie neatgriezeniskām sekām. Pārfrāzējot režisora teikto, pieaugušo stulbums, kā arī viss skaistais nav mainījies cauri gadsimtiem.
Mīlestība jau nenoveco. Mīlestība ir jauniešu vidū, mīlestība starp cilvēkiem, nesaprašana, mainās apstākļi - mašīnas, lietas -, bet sajūta paliek," norāda Ellers.
Šķiet, mūsdienās vairs neviens netic pasakām par bērniem, kuri dzimst kāpostos vai tos atnes stārķis, taču fakti joprojām liek domāt, ka sarunas pietrūkst. Liepājas teātris uzsver, ka mūzikls tapis sadarbībā ar Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociāciju „Papardes zieds". Tā pārstāvji aicina skatītājus nedzīvot ilūzijās, minot skaudrus faktus, ka Latvijā ir gan nepilngadīgās māmiņas, gan jaunietes, kuras savu grūtniecību nav gribējušas un ir pārtraukušas, kā arī to, ka katram ceturtajam jaunietim pirmās seksuālās attiecības ir bijušas apreibinošo vielu iespaidā. Arī viņi uzsver, cik būtiski ir runāt ar saviem bērniem par viņus interesējošām tēmām.
