Aktrise Svetlana Bless dzimusi 1942. gada 4. novembrī Krievijā, Omskas apgabalā. Beigusi Rīgas 5. vidusskolu, mācījusies LVU Ekonomikas un juridiskajā fakultātē. Beigusi Cirka un estrādes mākslas skolu Maskavā (Klaunādes un muzikālā žanra nodaļu, 1968). Aktrise strādājusi Valmieras Drāmas teātrī (1969–1976), savukārt no 1977. gada bijusi Nacionālā teātra aktrise.
"Plaša diapazona komiskas ievirzes aktrise. Viņas mākslai raksturīga izkopta forma.
Tēlojums reizēm balansē uz ekscentriskas klaunādes robežas, arī dramatiskajās lomās izmantojusi spēles teātra paņēmienus," aktrises radošais rokraksts raksturots Nacionālā teātra mājaslapā.
Kā norādīja teātrī, aktrises radītās lomas nostiprinājušas komēdiju meistares slavu: Lūcija (I. Pinnes "Lielā cerību stunda", 1977), Jūlīte, Viktorija, Arodbiedrība (P. Putniņa "Pasaulīt, tu ļaužu ēka…", 1978, "Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties", 1985, "Ar būdu uz baznīcu", 1987 un "Ar Dievu pie zemes", 1991). Atšķirīgā toņkārtā, ar sirsnīgu labestību veidota Emīla vecmāmiņa (E. Kestnera "Emīls un Berlīnes zēni", 1979) un naivā krustmāte Anhelīna (A. Kasonas "Trešais vārds", 1996). Nozīmīgs radošs sasniegums – cietā, likteņa piemeklētā Oliņiete (R. un M. Kaudzīšu "Mērnieku laiki", 1980).
Vairāk nekā 10 gadus Svetlana Bless atveidojusi Žurkas Kornēlijas tēlu teātra dienai veltītajos uzvedumos, satīriski atspoguļojot aktuālas parādības politikā un sadzīvē. Par nopelniem "politiskās kultūras" laukā 2000. gadā aktrise saņēmusi "Spēlmaņu nakts" speciālbalvu.
Aktrise filmējusies arī vairākās filmās, tai skaitā "Īsa pamācība mīlēšanā", "Salavecīša personiskā dzīve", "Rudais terorists", "Tās dullās Paulīnes dēļ", "Nepabeigtās vakariņas" un "Piejūras klimats".
