Sadaļas Sadaļas

Mūžībā devusies aktrise Gunta Grīva

Mūžībā devusies aktrise Gunta Grīva (24.04.1959.– 06.06.2021.), vēstīts Dailes teātra “Facebook” kontā.

Gunta Grīva beigusi Franču liceju (tolaik 11. vidusskola) un vienu gadu studējusi franču valodu LVU Svešvalodu fakultātē, taču kopš piecpadsmit gadu vecuma vēlējusies kļūt par aktrisi. Tāpēc 16 gados iestājusies Tautas kinoaktieru studijā. Gaidot uzņemšanu Konservatorijas Teātra fakultātē, izmantoja laiku lietderīgi un turpināja apgūt franču valodu. “Man ir bijis tikai viens mērķis, un tam pakļauts viss” – viņa atzinusi.

Gunta Grīva ir Dailes teātra 7. studijas audzēkne, teātrī ienāca 1982. gadā. Diplomdarbā – Oskara Vailda komēdijas “Cik svarīgi būt nopietnam” iestudējumā – viņa spēlēja lēdiju Brekneli. Bet, kā atzīmē teātrī, Guntas Grīvas mīļākā loma bija Džozija J. O’ Nīla lugas “Mēness likteņa pabērniem” iestudējumā, ko nospēlēja vairāk nekā divsimt reižu. “Jau studiju gados es atradu J. O’ Nīla lugu “Mēness likteņa pabērniem”, kura bija tik tuva maniem personiskajiem pārdzīvojumiem, un es nolēmu, ka man ir jānospēlē Džozija, lai es pierādītu, ka varu būt aktrise. Atkal caur šaubām un neticību, bet tomēr manā pirmajā sezonā teātrī es to atļāvos piedāvāt režisoram Jurim Kalniņam diplomdarbam, un tā tapa šī izrāde,” savu dzīves gājumu aprakstot, atcerējusies Gunta Grīva.

Par abām šīm lomām Latvijas Teātra biedrības (LTB) rīkotajā jauno aktieru skatē (Vissavienības teātru darba skate ar radošo jaunatni) aktrise guvusi žūrijas komisijas atzinību un saņēmusi LTB balvu; tādu pašu atzinību guvusi 1986. gadā – par Mades lomu Māras Zālītes “Tiesā” (1985) un Meiteni dzejas kompozīcijā “Sauciet to par teātri” (1986).

Citas Guntas Grīvas lomas: Ilze Rūdolfa Blaumaņa “Pazudušajā dēlā” (1983), Meitene Sudrabu Edžus “Dullajā Daukā” (1986), Ērika Nezina Mārtiņa Zīverta “Čūskā” (1989), Roza izrādē “Dejas Lūnasas svētkos” (1993), Eižēnija Žorža Feido “Pie galantās vāverītes” (1994), Otrā aktrise Andreja Upīša “Sūnu ciema zēnos”, kas pirmizrādi piedzīvoja 1999. gadā un repertuārā bija līdz pat 2007. gadam.

Dailes teātra aktrise un skatuves kustību pedagoģe Ērika Ferda novērtēja Guntas Grīvas plastiskumu un bija noskatījusi viņu par sava darba turpinātāju gan teātrī, gan Konservatorijā. Trīs gadus Gunta Grīva bija Ērikas Ferdas asistente, tomēr pedagoģiskajā darbā viņa sevi neredzēja.

1994. gadā Gunta Grīva pieņēma lēmumu pamest štata aktrises vietu, taču ar Dailes teātri bija saistīta vēl daudzus gadus. Jaunus izaicinājumus Gunta Grīva atrada citur – skaistumkopšanas biznesā, pēc tam restorānu biznesā. Pēc tam strādāja Francijas kultūras centrā. 2004. gadā piedalījās konkursā uz Dailes teātra direktora amatu. 2005. gadā Latvijas un Francijas kultūras festivāla “Pārsteidzošā Latvija” ceļojošajā izstādē “Runājošie akmeņi” dzeju simbolizējošais akmens “runāja” Guntas Grīvas balsī, viņa lasīja Vizmas Belševicas dzeju franču valodā. 2009. gadā Gunta Grīva piedalījās Francijas kultūras centra veidotajā bilingvālajā projektā – Margaritas Dirasas “Nāves slimības” izrādē – lasījumā, viņai līdzās bija franču aktieris Olivjē Penjē.

Daudziem aktrise būs palikusi atmiņā, pateicoties Jura mammas lomai Lūcijas Ločmeles filmā “Saulessvece”, par to 1986. gadā Gunta Grīva saņēma “Lielo Kristapu” kategorijā “Labākā aktrise otrā plāna lomā”.

“Es ticu, ka dzīvē viss atmaksājas. Katram sirdī jāglabā savs svētums”. Ar šiem Guntas Grīvas vārdiem Dailes teātris atvadās no aktrises un izsaka visdziļāko līdzjūtību ģimenei, tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt