Modris Tenisons savas radošās gaitas sācis "Rīgas pantomīmā", turpinājis Lietuvā, bijis aktieris, režisors un scenogrāfs un vēlāk — kustību konsultants.
Tenisons 1965. gadā beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Koktēlniecības nodaļu. Kopš 1968. gada bijis Lietuvas Teātra darbinieku savienības biedrs un kopš 1998. gada – Latvijas Teātra darbinieku savienības biedrs.
No 1959. gada bijis mīms ansamblī “Rīgas pantomīma” .
Dibinājis profesionālo pantomīmas teātri Kauņā, ko vadījis no 1966. gada līdz 1971. gadam.
Tenisons ir autors, režisors un scenogrāfs pantomīmas izrādēm: “Ecce homo”, “Mamutu medības” (abas 1967), “Sapņu sapņi” (1968), “Sargājiet tauriņu” (1969), “XX gadsimta Capriccio” (1970), “Kolāža” (1971).
70. gados Tenisons bijis kustību režisors Latvijas dramatisko teātru izrādēs “Pēdējā barjera” (1974), “Brands” (1975, abas Dailes teātrī) “Kas kuram blēņas, kas kuram pasakas” (1975), “Pērs Gints” (1979, abas Jaunatnes teātrī), “Fedra” (1975, Drāmas teātrī). Režisors un scenogrāfs iestudējumiem “Lietus” (1975, Valmieras Drāmas teātrī), “Makbets” (1977, Liepājas teātrī), mūziklam “Uguns medības ar dzinējiem” (1975, Valmieras Drāmas teātrī).
Piedalījies Baltijas valstu scenogrāfijas triennālēs Rīgā un Viļņā (1973, 1977).
Pētījis ornamentu, īpaši Nīcas jostu, kā personiskas un kosmogoniskas informācijas nesēju. Kopā ar Armandu Strazdu izveidota datorprogramma un pasākumu komplekss projekta “Josta 2000” Pasaules izstādē “EXPO 2000” Hannoverē (Vācijā).
