Sadaļas Sadaļas

Mūžībā aizgājis leģendārais baleta repetitors, baleta solists Modris Cers

Latvijas Nacionālā opera dziļās sērās paziņo, ka 13. jūnijā negaidīti mūžībā aizgājis leģendārais baleta repetitors, kādreizējais solists Modris Cers (01.01.1946 – 13.06.2015).

Aivars Leimanis par Modri Ceru

"Otra speciālista kā Modris Cers baleta jomā nav," saka Aivars Leimanis. "Tas ir cilvēciski un profesionāli ļoti smags zaudējums. Diemžēl tāds posms, kāds bija mūsu baletā, vairs nebūs. Un, protams, mēs visi esam šokēti, jo likās, ka Modris būs mūžīgs. Īpaši smagi tiem, kas ar viņu strādāja. Pašlaik man grūti atrast vārdus. Tas tiešām ir ārkārtīgi negaidīti un ārkārtīgi traģiski."

Leimanis norāda, ka paredzētās izrādes baleta trupa spēlēs tā, lai Modris Cers lepotos. Aivars Leimanis pazina Modri Ceru 46 gadus.

"Viņš bija ārkārtīgi tehnisks dejotājs, ļoti virtuozs un emocionāls dejotājs," turpina Leimanis. "Savu skatuves pieredzi viņš mācēja nodot dejotāju paaudzēm, jo viņš izaudzinājis dejotāju paaudzes."

Modris Cers bija kopā ar Latvijas Nacionālo baletu vairāk nekā 50 gadu – kopš 1963. gada. Sākumā kā dejotājs, vadošais baleta solists, vēlāk – kā pedagogs repetitors. Kā savulaik Modri Ceru raksturojis baleta kritiķis Eriks Tivums – „solistu nostādītājs uz kājām un viņu galvu apskaidrotājs”. Modra Cera audzēkņu vidū ir visi vadošie Latvijas Nacionālā baleta solisti, kas sava pedagoga repetitora vadībā gatavojuši vadošās lomas klasiskajos baletos un priecējuši skatītājus Latvijā un visā plašajā pasaulē.

Modris Cers beidzis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (1966), mācījies pie Tamāras Vītiņas, Artura Ēķa, Valentīna Bļinova, Igora Koškina. Beidzis Maskavas Valsts teātra mākslas institūta pedagogu repetitoru kvalifikācijas celšanas kursus (1987), mācījies pie Asafa Meserera un Marinas Semjonovas. LNO baleta solists (1963-1986), repetitors no 1977. gada, LNO baleta trupas vadītājs (1990-1992), Rīgas horeogrāfijas vidusskolas pasniedzējs (1973-1987). Gan kā dejotājs, gan kā pedagogs-repetitors ar Latvijas Nacionālo baletu ir uzstājies daudzās pasaules valstīs un godam nesis Latvijas vārdu pasaulē.

Modra Cera nodejoto lomu spektrs bijis ļoti plašs, sākot no demī klasikas, klasikas līdz oriģinālhoreogrāfijām. Ievērojamākās lomas: Viktors Heils „Turaidas roze” (1966), Pas-de-deux „Žizele”(1967), Zilais putns „Apburtā princese” (1967), Princis „Riekstkodis” (1968), Andris „Negaiss pavasarī” (1968), kapteinis un ieroču nesējs „Inku zelts”(1969), Huligāns „Jaunkundze un Huligāns”, Pāns „Pāns un Sīringa” (1968), Pjērs Grenguārs „Parīzes Dievmātes katedrāle” (1970), Hosē „Karmena” (1971), Bazils „Dons Kihots”, Nuralī „Bahčisarajas strūklaka” (1972), Antonijs „Antonijs un Kleopatra” (1973), Fabricio „Mirandolīna” (1974), Pas d’esclave, Vergs „Korsārs” (1974), Kapitoni „Doktors Aikāsāp” (1977), pas de trois „Gulbju ezers”(1977), Alēns „Veltīgā uzmanība”(1978), Tibalds „Romeo un Džuljeta” (1982).

Kā pedagogs un repetitors strādājis ar Latvijas Nacionālā baleta māksliniecisko vadītāju Aivaru Leimani, Inesi Dumpi, Zitu Ersu, Litu Beiris, Guntu Bāliņu, Zani Lieldidžu, Aleksandru Rumjancevu, Andreju Rumjancevu, Genādiju Gorbaņovu, Marianu Butkēviču, Viesturu Jansonu, Tatjanu Repinu, Helēnu Diņņikovu, Tatjanu Fedoņenko, Aelitu Himelreihu, Artūru Bluku, Jūliju Gurviču, Alekseju Avečkinu, Sergeju Neikšinu, Viktoriju Jansoni, Margaritu Demjanoku, Elzu Leimani, Raimondu Martinovu, Ritu Lukašēviču, Ringoldu Žigi, Viktoru Seiko, Sabīni Guravsku, Baibu Kokinu, Arturu Sokolovu, Juku Mijaki-Sokolovu, Zigmāru Kirilko, Jolantu Lubēju, Alisi Prudāni un daudziem citiem baleta māksliniekiem.

Par nopelniem baleta mākslas attīstībā Modrim Ceram ir piešķirts Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums (1976), Triju zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīme (2003) un Latvijas Gāzes balva par mūža ieguldījumu baleta mākslā (2010), Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu (2013).

Informācija par atvadīšanos no Modra Cera tiks paziņota atsevišķi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt