„Ir neizsakāmi smagi... No dzīves aizgājis ļoti gaišs, poētisks cilvēks: otru tik sirsnīgu un pretimnākošu kolēģi grūti iedomāties! Mūsu baletam tas ir ļoti smags, neaizstājams zaudējums: vairs nebūs viņa radīto stalto un mīlošo prinču, nebūs kaislīgo mīlētāju... Par ideālu partneri viņu sauca ikviena balerīna, visas prīmas viņu uzskatīja par savējo," saka Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.
"Es nebaidīšos teikt, ka viņš ir, diemžēl jāsaka - bija, viens no visu laiku izcilākajiem Latvijas Nacionālā baleta dejotājiem," tā par šodien mūžībā aizgājušo kolēģi saka Leimanis, "Es nekad neaizmirsīšu viņa viņa Kareņinu, viņa Hozē, viņa prinču plejādes, un cik viņš bija dažāds savās lomās."
Arī skatuves dejas pasniedzēja, profesore un Latvijas Nacionālā baleta repetitore Gunta Bāliņa saka, ka Avečkins bija perfekts sava amata meistars.
„Radošs, vienmēr izpalīdzīgs un atsaucīgs, perfekts sava amata meistars, kurš vienmēr visu darīja ar pilnu atdevi. Ikviens varēja apskaust Alekseja darba spējas: katru mazāko niansi viņš slīpēja bezgalīgi! Neskatoties uz premjera statusu, nekad neatteica savu padomu jaunajiem kolēģiem. Tomēr vienlaikus Aleksejs bija noslēgts: nekad nestāstīja par savām likstām vai sāpēm, nekad citus neapgrūtināja ar savām problēmām ... Māksla un teātris bija visa viņa dzīve,” saka Bāliņa.
Aleksejs Avečkins 1994. gadā absolvējis Baltkrievijas Baleta akadēmiju, bijis Baltkrievijas Lielā Akadēmiskā operas un baleta teātra solists (1994-1998). Latvijas Nacionālā baleta trupā dejojis kopš 1998. gada.
Viņa repertuārā – visas vadošās lomas: prinči Dezirē, Riekstkodis un Alberts, Hozē, Romeo, Slors, Otello un daudzas citas, kuru interpretācija izpelnījusies gan skatītāju, gan kritiķu sajūsmu. Mākslinieka talants ticis novērtēts ar daudzām godalgām: Aleksejs bijis Helsinku baleta mākslinieku konkursa diplomands (2001), saņēmis „Aldara” Starptautisko Gada balvu operai (1999), Lielo Mūzikas balvu (2002) un Spēlmaņu nakts balvu kā Gada labākais baleta mākslinieks (1999, 2008, 2012).
Mākslinieks piedalījies viesizrādēs Anglijā, Francijā, Ķīnā, Vācijā, Austrijā, Holandē, Beļģijā, ASV, Itālijā, Dānijā, Somijā, Krievijā gan kopā ar LNO baleta trupu, gan ar citām kompānijām un kā patstāvīgs viesmākslinieks.
LNO kolēģi sērās viņu raksturo kā gaišu, izpalīdzīgu cilvēku, kas visu savu dzīvi veltījis mākslai. Avečkins savas karjeras laikā pelnīja arī skatītāju un kritiķu mīlestību. Viņš saņēmis gan Lielo mūzikas balvu, gan trīsreiz - Spēlmaņu nakts gada balvu kā labākais baleta mākslinieks. Izcilo dejotāju pieveica smaga slimība.
"It kā tikko! 11. maijā viņš vēl spīdoši nodejoja izrādi "Otello". Mēs ar viņu runājām par nākotni. Viņš juta, k apienācis laiks beigt dejot prinčus. Viņš gribēja nodejot pēdējo reizi Zigfrīdu "Gulbju ezerā", pēdējo reizi gribēja nodejot Soloru "Bajadērā", Dezirē "Apburtajā princesē",atceras Leimanis.
Latvijas Nacionālā baleta trupā Aleksejs Avečkins dejoja kopš 1998. gada. Vadošajai solistei Margaritai Demjanokai Avečkins bija pirmais baleta partneris un viņi bijuši kā māsa un brālis. "Viņš bija ne tikai mans partneris, viņš bija mans ģimenes loceklis. Mēs šeit, pasaulē, Latvijā, abi bijām vientuļi. Mēs turējāmies viens pie otra. Negaidīti un ļoti ātri viņš aizgāja. Es jau visu zināju, bet vienalga ļoti negaidīti. Netaisnīgi..." nespējs valdīt asaras Demjanoka.
Pirms dažiem gadiem mākslinieks Latvijas Radio programmai KLASIKA par savu dzīvi teica šādus vārdus: "Paskatoties atpakaļ, šķiet, ka tas viss ir aizlidojis kā viena diena. Tajā pašā laikā bijis tik daudz notikumu, kas mainījuši manu dzīvi un tas vienlaicīgi ir gan maz, gan daudz. Laiks ir bijis dažādi piepildīts, ar daudzveidīgām emocijām un stāvokļiem, tāpēc man īpaši dārgs. Ir bijis viss - akcentu un krāsu pārpildīts. Dievs radījis Cilvēku, kuru nav iespējams saprast. Šķiet, ka esi šajā profesijā jau ilgu laiku un visu pārzini, bet reizēm ir tādi pārsteigumi, ka saproti, ka tā nav taisnība. Visbiežāk ir momenti, kurus nevaram regulēt un kontrolēt. Diemžēl vai par laimi…"
Atvadīšanos no Alekseja Avečkina notiks trešdien, 21. augustā, plkst. 14:00 LNO Beletāžas zālē.
Piektdien, 23. augustā, pulksten 23.45 Latvijas Televīzija demonstrēs baletdejotājam veltītu portretraidījumu „Op.5” (2003), kas no 20. augusta skatāms arī LTV mājaslapā.
7. septembrī baleta mākslinieka piemiņai tiks veltīts P. Čaikovska balets „Gulbju ezers”.
