Mūžībā aizgājis ilggadējais Valmieras teātra režisors Felikss Deičs

27. augusta agrā rītā mūžībā devās aktieris un režisors, viens no Valmieras teātra stūrakmeņiem, Felikss Deičs, informē teātra pārstāvji.

Felikss Deičs dzimis 1937. gadā Rostovā pie Donas medicīnas darbinieku ģimenē, beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Hidromeliorācijas un mehanizācijas fakultāti (1962), mācījies Rīgas Krievu drāmas teātra studijā (1964), taču lielākoties viņa izglītība saistās ar praksē iegūto pieredzi, strādājot Jaunatnes teātra krievu trupā par aktieri (1964–1992). Daudzus gadus nostrādājis par režisora Ādolfa Šapiro asistentu. Pēc Jaunatnes teātra aizvēršanas, nāca piedāvājums veidot izrādi Liepājā.

Pēc tam Valmieras teātra direktors Pēteris Sūcis piedāvāja Deičam strādāt Valmierā. Viņš piekrita. Ar laiku viņam līdzi pievienojās arī Varis Brasla, Māra Ķimele, Mihails Gruzdovs. Teātris tika burtiski radīts no jauna. Felikss Deičs ar lielu enerģiju un ticību iestudēja piecas izrādes gadā, arī brīnišķīgas izrādes bērniem. Pamazām teātris sāka attīstīties un ieguva atzinības. Ilgo celtniecības gadu novājinātajai aktieru trupai Felikss Deičs lika strādāt pie sarežģītiem uzdevumiem, bet darīja to ar mīlestību un pedagoģisku smalkumu.

Jau pēc dažiem gadiem viņa R.Blaumaņa lugu iestudējumi “Ļaunais gars” un “Trīnes grēki” saņēma Latvijas Teātra gada balvas, vēlāk pievienojās “Pie aizbirušā avota”, novatoriski atklāts “Potivāra nams” un “No saldenās pudeles”. Par izcilu notikumu Latvijas teātra dzīvē kļuva A.Čehova “Ivanovs” (1997) - iestudējums kļuva par Gada izrādi, bet Felikss Deičs par Gada režisoru.

Felikss Deičs 1996. gadā saņēma Eduarda Smiļģa balvu, bet 2003. gadā - Triju Zvaigžņu ordeni. 2012. gadā Deičam pasniegta balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā.

2014. gadā viņš ar Daci Eversu un Tālivaldi Lasmani iestudēja, viņaprāt, savu pēdējo izrādi Dž. Marella “Saules pelnus”, gribot likt punktu režijai. Pēc tam katru gadu tapa vēl pa vienai izrādei –  līdz skaisti skumjajam stāstam par vecumu, vientulību un ilgām D. Berija “Augusta vaļos”.

Saistītie raksti
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti