Kultūras ziņas

Suminājumi Gunāram Placēnam

Kultūras ziņas

Rīgā pulcējas leļļu mākslas profesionāļi

Mīlestības līkloči Liepājas teātra komēdijā

Mīlestības līkloči Liepājas teātra komēdijā «Kā mīl tā otrā puse»

17. septembrī Liepājas teātrī pirmā satikšanās ar skatītāju režisora Gundara Silakaktiņa iestudētajai komēdijai “Kā mīl tā otrā puse”, kas pirmizrādi jau piedzīvoja pandēmijas laikā – tukšā skatītāju zālē, bet nu pirmoreiz tiek nodota arī publikas vērtējumam. Stāsta centrā – trīs laulāti pāri, viņu attiecības un mīlestības līkloči, un, pēc režisora teiktā, izrādes galvenais uzdevums ir sasmīdināt un izklaidēt skatītāju, šoreiz iztiekot bez dziļiem zemtekstiem un smagām pārdomām par dzīves jēgu.

Skatītāju acu priekšā vienlaikus redzams divos dzīvokļos notiekošais – bagātie, elegantie Fosteri uzskatāmi pretnostatīti hipiju pārim Filipsiem. Fosteres kundzei ar Filipsa kungu izveidojas romāns, kuru abi cenšas noslēpt, iesaistot visai dīvaino Feterstounu ģimeni.

Aktieris Sandis Pēcis stāsta:

“Ir tādi cilvēki, kurus karma nevar noķert. Viņi ir kā ar ziepēm – vienmēr izslīd. Bobs ir viens no tiem. Viņu ķer, bet viņš izslīd – no sievas tvēriena, no karmas tvēriena, jebkāda tvēriena.”

Gundars Silakaktiņš par komiskumu izrādē skaidro: “Kā ģimenē mīl tā otrā puse, kas notiek, kad atklāj kaut ko nepatīkamu, kā reaģē. Tas rada brīvu atmosfēru un komēdijas žanra garu.”

Aktieri atklāj, ka pirms astoņiem mēnešiem – pandēmijas laikā – bijis savādi nospēlēt šo izrādi tukšai zālei un tad it kā nolikt malā, gaidot, kad drīkstēs to parādīt skatītājiem. Tomēr tekstu neviens aizmirsis neesot, turklāt iegūtais laiks ļāvis uz iestudējumu kritiskāk paskatīties no malas, un režisors pat šo to vēl pamainījis.

“Acīmredzot kaut kur mūsu ķermenī tas bija saglabājies, un tik viegli viss aizgāja. Liels prieks, jo esam nocietušies, nogaidījušies, gribas to skatītāju, tāpēc ar tādu prieku, azartu metāmies mēģinājumu procesā, un viss izdevās," stāsta aktrise Laura Jeruma.

Dramaturgs Elens Eikborns lugu “Kā mīl tā otrā puse” uzrakstīja 60. gadu beigās, un tā piedzīvojusi daudzus iestudējumus. Režisoru Gundaru Silakaktiņu uzrunājis tās romantiskais farss, asprātīgie dialogi un spraigā notikumu attīstība:

“Ja šajā sarežģītajā laikā man būs izdevies skatītājiem ļaut aizmirsties un viņi gan aizmirsīsies, gan izsmiesies, es uzskatīšu, ka mūsu galvenais uzdevums un darbs ir izdarīts.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt