Pagrabs

NOSKATIES VIDEO! Meklējam savu iekšējo "es" un klausāmies...

Pagrabs

"Ezeri" un viņu "Sāls", ilustrācijas māksla LV un audiovizuālo stāstu konkursa rezultāti

Miers kā mazā nāvīte. Pirmizrādi piedzīvos kustību izrāde "Lolojums"

Miers kā mazā nāvīte. Pirmizrādi piedzīvos kustību izrāde «Lolojums»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

26. un 27. novembrī "Suns Studio" Magoņu ielā 9a Āgenskalnā pirmizrādi piedzīvos jau septembrī plānotā kustību izrāde "Lolojums". Horeogrāfes Alises Madaras Bokalderes un domubiedru veidotais iestudējums ir stāsts par skatu uz sevi, savu iekšējo "es".

Atspulgā varam paraudzīties savā vizuālajā tēlā, ķermenī, kas mūs nes, ko mēs kustinām. Ja spētu palūkoties tālāk par vizuālo, vai spētu ieraudzīt to, kas mums patiešām skatās pretim – tas, ko paši dēvējam par sevi? Ieraudzīt sevi plašāku, mazliet citādā gaitā, citā laikā, liekot katram solim tikt manītam, vēršot uzmanību pāri fiziskajām robežām, cerot sameklēt sevī mieru.

Alises Madaras Bokalderes iestudējumā piedalās dejotājas Alise Putniņa un Taisija Frolova, mūziku veidojis Artūrs Strautmanis, scenogrāfiju un kostīmus – māksliniece Paulīne Kalniņa, horeogrāfes asistente ir Eva Kronberga, bet producenti – Laine Pole, Dinija Pūga un Horeogrāfu asociācija.

Kāds īsti ir izrādes mērķis? "Katram skatītājam tas jāsameklē pašam," atzīmē Alise Madara Bokaldere.

"Man tas ir miera meklējums – ne tikai abstraktā veidā, bet gluži reāli: katru reizi, kad noskatos izrādes mēģinājumu, izrādes beigās esmu mierīgāka – ar cerību, ka tā tas nostrādās arī uz skatītājiem. Taču īsti jau to nevaru paredzēt – tikai pēc tam varēšu uzzināt…"

Alise Madara Bokaldere un Artūrs Strautmanis
Alise Madara Bokaldere un Artūrs Strautmanis

Horeogrāfe arī neslēpj: "Man "Lolojums" ir kaut kas izlolots, kaut kas, pie kā mēs esam strādājuši, par ko rūpējušies un caur sevi ņēmušies, ko veidojuši un arī centušies izveidot. Man jau šķiet, ka mēs visu laiku dzīvē mēģinām kaut ko izveidot vai sasniegt, domājot – šis ir nākamais solis, un, lūk, šis atkal – nākamais. Un ir ļoti svarīgi caur to visu meklēt arī mieru.

Bet katru reizi, kad mēs to sameklējam, tā savā ziņā ir kā tāda maza nāvīte. Jo – ja viss apstājas, tad vienīgais, kas atliek, ir nākamā elpa. Mirklis pēc katras izelpas un pirms katras nākamās elpas – arī tā ir maza nāvīte. Un tad jautājums, ko mēs ar to darām un kā mēs to meklējam."

Mūzikas partitūru šai izrādei veidojis Artūrs Strautmanis, kurš arī pats piedalās izrādē un spēlē bungas. Kā īsti top kustību izrāde no mūziķa viedokļa? "Vispirms tā ir mijiedarbība – manas spēlēšanas un konkrēto dejotāju kustību mijiedarbība," uzskata Strautmanis. "Tālāk tā ir vienošanās par kopēju redzējumu – kā mēs skatāmies uz miera meklējumiem, mēs visi esam uz vienas konkrētās sajūtas.

Vakar, piemēram, bija mēģinājums, kurš no mana skatpunkta bija briesmīgs, jo nebiju tajā sajūtā. Es tur neatrados. Manā galvā bija sešpadsmit dažādas idejas un problēmjautājumi, kuri būs jāatrisina pēc tam, līdz ar to viss nobremzējās. Tā ka tas ir svarīgi – būt uz vienas sajūtas viļņa."

Mūziķis arī uzskata – būšot pilnīgi pieņemami, ja cilvēks, kurš būs noskatījies šo izrādi un izies no zāles, būs par kaut ko aizkaitināts, jutīsies gaisīgs vai viņam šķitīs – kas tas vispār bija un tā tālāk: "Visas idejas un pretreakcijas pēc redzētā būs pieņemamas. Dariet to, izdzīvojiet šo sāpi, ejiet tālāk, atrisiniet kādus jautājumus savā galvā. Sliktākais, kas varētu notikt, būtu nievājoša vienaldzība. Bet arī tā būtu reakcija, ko var pieņemt.

Jebkas, ko jūs sajutīsiet pēc šīs izrādes, būs pilnīgi normāls. Dusmas, laime, pārlaimīgums..."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti