Kultūra

Džeza mūziķa Madara Kalniņa jubilejas autorkoncerts

Kultūra

Dailes teātrī pirmizrāde iestudējumam "Kareņins"

Toma Treiņa versija par Merķeļa "Latviešiem" Nacionālajā teātrī

Merķeļa «Latviešu» motīvi uz Nacionālā teātra skatuves

Dažādos laikos dažādi interpretēts 18.gadsimtā tapušais Garlība Merķeļa darbs „Latvieši”. Visām līdzšinējām versijām savējo nu pievienos arī Nacionālais teātris, kur piektdien būs pirmizrāde Toma Treiņa veidotajam iestudējumam „Latvieši”. Tas gan nebūs Merķeļa sacerējuma pārcēlums uz skatuves, drīzāk to var dēvēt par brīvu fantāziju par šo darbu, kas meklē atbildes uz jautājumiem – ar kādu mērķi Merķelis to rakstīja, un cik patiesi viņš tajā atspoguļojis latviešus?

Izrādes pamatā ir Justīnes Kļavas luga, kas uz Merķeļa darbu piedāvā palūkoties arī no paradoksālās un komiskās puses.

“Tā kā Garlībs Merķelis pats personīgi nevarēja ierasties, tad man nāksies viņu pārstāvēt izrādē “Latvieši”. Un, ja kādam ir jautājums, kā gan cilvēks, kurš nerunā ne vārda vāciski, var pārstāvēt Garlību Merķeli, es atļaušos atbildēt ar pretjautājumu, kā gan cilvēks, kurš nerunāja ne vārda latviski, varēja sarakstīt grāmatu ar nosaukumu “”Latvieši”?. -

Ar šādu jautājumu sākusies, izrāde arī visā tās gaitā uzdod daudz jautājumu.

Ulda Siliņa atveidotais Merķelis ir kā vēstures saikne ar mūsdienām, bet kopumā izrāde norit mazliet nosacītā laikā pirms vairāk nekā 200 gadiem. Izrādes centrā ir kāda latviešu ģimene trijās paaudzēs. Ar kamanām tā dodas uz muižu. Taču zirgs aizbēg, un nu viņi ieputināti sēž kamanās un katrs cīnās par saviem principiem.

Dzeršana un buršanās ir tikai dažas no neglaimojošajām īpašībām, ko Merķelis piedēvē latviešiem, un tās nav svešas arī izrādē redzamās ģimenes vecākajā paaudzē, kamēr jaunākā paaudze pret to saceļas.

Tā arī ieputināti sniegā, personāži izspēlē visas fiktīvās 18. gadsimta ainiņas ar groteskas elementiem, un tas ir mēģinājums dekonstruēt ierasto veidu, kā mēs līdz šim esam pieraduši lasīt Merķeļa darbu, stāsta režisors Toms Treinis:

“Es arī pats sākumā uzķēros uz tā – vai tiešām latvieši bija tik traki, kā Merķelis savā darbā raksta? Bet tad es sāku runāt ar vēsturniekiem un viņu domas dalījās. Un man interesanti paskatīties uz to, vai tiešām Merķelis uzskatīja, ka cilvēki tā arī dzīvoja, un pret ko viņš iestājās: vai viņš bija pret dzimtbūšanu kā sistēmu, vai viņam tiešām interesēja, ko latvieši jūt, vai viņam bija vienkārši doma tajā laikā sašūpot muižkungu tiesības un varu? Šīs tēmas mani interesēja - kas bija viņa iegansts šo darbu rakstīt”.

Veidojot izrādi, radošā grupa tikās arī ar vēsturniekiem, un arī viņu domas dalījās – vieni uzskatīja, ka Merķeļa rakstītais varētu būt visai tuvu īstenībai, kamēr citi bija pārliecināti, ka grāmatā aprakstīti daži ļoti ekstremāli gadījumi, ka šī grāmata varētu tikt uzskatīta par 18. gadsimta raidījumu „Degpunktā”.

Lai nu kā, ar šo darbu Merķelis vismaz pievērsa uzmanību latviešiem – pārdomās dalās aktrise Zane Jančevska:

“Nav jau tas līdz galam izpētīts, mūsu vēsturē ir daudz tumšu, neizpētītu plankumu. Bet tomēr, pateicoties šim darbam, par mūsu tautu sāka runāt, tas jēdziens kaut kā sāka nostiprināties.

Bet to es neņemos spriest, kāds tas [nolūks] Merķelis bija. Vai ar mīlestību sirdī pret latviešiem, vai bez mīlestības sirdī”.

Aktieris Uldis Siliņš cer, ka izrāde kalpos mums par labu atspēriena punktu – lai nodzēstu dažus zīmogus, ko paši sev gadu gaitā esam uzspieduši:

“Man liekas, ka mēs paši tam, ko viņš ir uzrakstījis, piešķiram šo nozīmi – ā, jā, ļoti precīzi trāpījis. Tādi mēs esam, un ko lai mēs tagad darām. Nē, tādi mēs neesam, mēs esam ļoti dažādi. Un mums ir iespējas iet uz priekšu un būt vēl citādākiem, un varbūt tas ir tāds labs atspēriena punkts – neuzskatīt, ka mums ir zīmogs uz pieres un tādi jau mēs esam, bet nē - mums ir visas iespējas cīnīties par savu laimi, savām tiesībām, par savu labklājību. Mums tas viss mūsdienās ir dots”.

Toma Treiņa veidotā iestudējuma „Latvieši” pirmizrāde Nacionālā teātra Jaunajā zālē skatāma piektdien, 29. martā.

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti