Karam sākoties, Ēvalds Valters iestājies strēlniekos. Izgājis visu karu un mājās pārnesis vien franču valodas vārdnīcu. Dzīves laikā viņš iztulkojis vairāk nekā 400 Lafontēna fabulas un daudz tulkojis arī citus franču klasiķus. Tieši strēlnieku pulkā Valters uzsāka aktiera gaitas, bet pirmā kino loma nāca jau daudz vēlāk – vecais Kļava „Zvejnieka dēlā”. Tam sekoja neskaitāmas kinolomas, katra – neatkarīgi, liela vai maza, perfekti izspēlēta.
Arī uz skatuves un dzīvē Ēvalds Valters bijis spilgts paraugs un skolotājs citiem. Meistars, kurš runāja tieši un savu padomu neliedza nevienam.
Dailes teātra aktieris Jānis Paukštellio stāsta: „Katram bija savs krusttēvs. Viņš man uzdāvināja maizes klaipu un balzāma pudeli, sakot: „Tas tev, puisīt, veselībai, nevis tam, ko tu domā, bet veselībai, un lai visu mūžu būtu maize, lai būtu darbs un maize.””
Ēvalda Valtera talants pazibējis uz vairāku teātru skatuvēm, bet 54 gadus viņš pavadījis Dailē. Savu pēdējo lomu viņš nospēlēja jau krietni pāri 90, un viņš vienīgais jau pirmajā mēģinājumā savu tekstu zināja no galvas.
Viņam jau bija pāri 80 gadiem, un viņš man saka – es gribētu kaut kā nevis uznākt uz tās skatuves, bet, kad būs mans uznāciens, es gribētu uzlidot. Es teicu - nu vienīgi ar skrituļslidām, un jā, viņš bija ar mieru,” atminas Dailes teātra aktrise un režisore Venta Vecumniece.
Ēvalds Valters nodzīvoja apaļus 100 gadus. Tikpat, cik mamma, kolēģi saka – tieši tik arī viņš pats esot gribējis.
Pirmo reizi teātra vēsturē aktiera kapu aizbēra nevis ar lāpstām kaprači, bet tauta ar savām rokām, katru smilšu sauju mīlestībā sasildīdama un veltītu viņam,” tā Venta Vecumniece.
