Latviešu dramaturģijā ir jānogalina izskaistinātā valodas kultūra, Latvijas Televīzijas raidījumā „100g kultūras. Diskusija” norādīja režisors Mārtiņš Eihe. LTV diskusija ceturtdien, 20.februārī, bija veltīta latviešu lugu pieprasījumam teātros.
Pirmais, kas ir jānogalina latviešu dramaturģijā, ir izskaistinātā valodas kultūra, kas bija nepieciešama tajā laikā, kad Latvija bija Padomju Savienības apspiestībā. Lugas bieži vien ir labi literāri darbi, bet ar tiem neko nevar darīt uz skatuves, jo nav darbības,” kritiski sacīja Eihe.
Režisoru daudzas latviešu autoru lugas neuzrunā, jo tās ir atrautas no realitātes un apraksta mistiskas lietas.
„Man tā ir lielākā problēma, ka tu paņem lugu un nesaproti, ko autors ir gribējis pateikt,” sacīja režisors.
Viņš arī uzsvēra, ka, ņemot vērā valsts finansējumu teātriem, neviens lielais teātris nevar atļauties taisīt eksperimentus Lielajā zālē – nevar atļauties zemu skatītāju skaitu, jo ieguldītā nauda ir jāatpelna.
Savukārt Ieva Struka no Nacionālā teātra uzsvēra, ka teātris nevar sūdzēties par skatītāju apmeklējumu izrādēs ar latviešu dramaturģiju, un arī no jauno režisoru puses interese ir pieaugusi un viņi vēlas strādāt ar latviešu tekstiem un lugām. Viņa arī minēja, ka latviešu dramaturģijā ir paaudžu paaudzēs pārmantota problēma – klišejiska domāšana, taču oriģināla domāšana ir retums ne tikai teātrī.
Tikmēr Dailes teātra pārstāve Evita Mamaja nedomā, ka jāaizstāv latviešu dramaturģija tikai tāpēc, ka tā ir latviešu, jo galvenais ir laba luga.
Mani kaitina dramaturgu čīkstēšana, ka teātri nepasūta lugu autoriem,” sacīja Mamaja, norādot, ka ir bijuši gadījumi, kad teātris pasūta lugu, taču gala rezultāts nav derīgs ne režisoram, ne teātrim, bet autors atsakās lugu pārrakstīt. Tādējādi lieki ir iztērēta liela nauda.
Savukārt Dramaturgu ģildes vadītāja Rasa Bugavičute atzina, ka ideju iepirkums būtu stimuls rakstīt lugas un dotu iespēju sadarboties ar teātriem un režisoriem.
Raidījumu skatieties šeit!
