Labrīt

Neattaisnot saziņas paviršību ar introvertu raksturu. Intervija ar Elīnu Barretu

Labrīt

Atkritumi kā resurss – LU zinātnieki radījuši inovatīvu metodi to apsaimniekošanai

Marta vidū norisināsies jau 25.Baltijas baleta festivāls

Marta vidū norisināsies jau 25. Baltijas baleta festivāls

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Pavasara mēneši jau ilggadīgi ir Starptautiskā Baltijas baleta festivāla laiks. Šogad festivāls sāksies 13. martā, un ar daudzpusīgu programmu svinēs savu ceturtdaļgadsimta jubileju – 25 pastāvēšanas gadus.

Festivāla skaļākais vārds šoreiz būs laikmetīgā baleta trupa no Amerikas “Complexion”, kas parādīs pirms dažiem gadiem tapušo izrādi “Stardust”, kas ir horeogrāfa Dvaita Roudena velte leģendārajam britu rokmūziķim Deividam Bovijam.

Amerikas vēstniecības Latvijā pārstāvis Čads Tvitijs stāsta, ka kompānija “Complexion”, gluži tāpat kā Baltijas baleta festivāls, pastāv 25 gadus, un tai ir sava nozīmīga vieta Amerikas modernajā baletā.

“Tā ir unikāla dejas vienība. Tās sastāvā ir 14 klasiskā un laikmetīgā baleta dejotāji, un tā ir viena no pirmajām multikulturālajām deju kompānijām Amerikā.

“Complexions” ir saņēmusi vairākas godalgas, to skaitā “The New York Times Critic’s Choice” balvu.

Saglabājot uzticību dažādībai dejotāju sastāvā un drosmīgam, izaicinošam repertuāram, kompānija ir kļuvusi par vienu no Amerikas laikmetīgā baleta izcilības paraugiem,” uzsver Čads Tvitijs.

Festivāla viesu vidū būs arī Žana Vilāra Sirēnas teātris no Francijas, kas piedāvās iestudējumu “Finding Now”. To veidojis horeogrāfs Endrū Skīls, un hiphopa deja tajā savienota ar baroka mūziku.

Festivāla direktore Lita Beiris stāsta: “Francijai ļoti patīk šis stils, kas tur arī spēcīgi attīstās.

Šeit vienā veselā izrādē saplūst ļoti daudzas dejas formas, idejas, stili. Un būs arī Baha mūzika savienībā ar hiphopu. Nu ļoti saistoši.”

Festivāla neiztrūkstoša sastāvdaļa ir Galā koncerts, un šoreiz tajā redzēsim baleta zvaigznes no Nīderlandes, Somijas, Čehijas, Krievijas, visām trijām Baltijas valstīm, kā arī no Kubas, par ko Litai Beiris īpašs prieks.

“Tik sen nav bijusi Kuba… Un viņiem ir tik skaisti ķermeņi, un tāds talants uz deju! Viņi stāv, un tu vari skatīties uz šo figūru jau kā tādu skaistu kustību elementu. Būs divi brīnišķīgi, jauni dejotāji no Kamagvejas baleta,” atzīmē Lita Beiris.

Ar Kubu saistās vēl viena no festivāla intrigām, un tā būs kubiešu multimākslinieka Giljermo Betankūra performance, kurā līdz ar viņu piedalīsies arī mūsu baleta eksprīmas, viņu vidū arī Lita Beiris.

Lita Beiris skaidro: “Piedalīsies arī balerīnas, kuras kādreiz bija zenītā, kuras kādreiz apbrīnoja sabiedrība un publika, un šoreiz viņas būs uz skatuves varbūt pat pēc 25 gadu klusēšanas.”

Tieši šo kubieša multimākslinieka performanci ar mūsu eksprīmu piedalīšanos par vienu no intriģējošākajiem festivāla notikumiem dēvē dejas kritiķe, Latvijas Dejas informācijas centra vadītāja Inta Balode.

“Ja piedalās baletdejotāji, kuri sen jau nav uz skatuves, mani tas ļoti priecē, tāpēc ka man tas jaunības kults visā dejā ir apnicis un arī daudziem citiem tas ir apnicis.

Tādēļ ir dažādi ārkārtīgi interesanti projekti un izrādes, kur visādu vecumu dejas profesionāļi piedalās un spēj tur piedāvāt kaut ko tādu, ko neviens 15, 18 un 22 gados mums nevar nodejot. Jo tā vēsture, kas ir ķermenī, tai vajag kaut kādu laiku. Tā kā šī izrāde mani intriģē,” norāda Inta Balode.

Inta Balode kopumā ļoti atzinīgi novērtē Baltijas baleta festivāla ieguldījumu, 25 gadu garumā iepazīstinot ar to, kas dejā notiek ārpus Latvijas. Festivāla programma gan esot nevienmērīga, kas visdrīzāk saistīts ar to, cik lielu finansējumu festivālam kurā gadā izdodas piesaistīt, un tas nebūt nav viegli, jo deja Latvijā kaut kādā ziņā mūždien bijusi aizmirstā nozare.

Arī Lita Beiris atzīst, ka līdzekļu piesaiste festivālam no viņas prasa vislielāko enerģiju un diemžēl ar to kļūst aizvien grūtāk, tomēr viņas vēlme dalīties dejas mīlestībā vēl aizvien uzvar.

“Dažreiz liekas, nu ko tu cīnies tos 25 gadus? Bet pēc tam es domāju – bet es taču zinu, pārvaldu šo dejas valodu, es zinu, ko vajag parādīt šeit, un tāpēc es vēl cīnos,” uzsver Lita Beiris.

Pēdējos gados bijis arī kāds pozitīvs žests dejas mākslas attīstības virzienā, un tā ir Dejas balvas iedibināšana – atzīst Inta Balode.

“Tagad ir kaut kādas izmaiņas, sākot ar Kultūras ministrijas iniciatīvu, kas ir pēdējo trīs gadu laikā, un tad tas kaut kādā veidā arī vairāk paredz sekot tam starptautiskajam aspektam, rūpēties par izglītību, informēšanu, tā kā es teiktu, ka iet uz labo pusi saistībā ar dejas nozares popularizēšanu, bet tomēr darāmā vēl ir ļoti, ļoti daudz,” uzskata Inta Balode.

Bet Baltijas Baleta festivāls neatkarīgi no visām tendencēm šopavasar notiks jau 25. gadu, tā atklāšana 13. martā, Rīgas Dzelzceļa stacijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti