Cilvēka un dzīvnieka saiknes un attiecību tēma ir mūžsena, gandrīz tikpat sena, kā cilvēks pats. Tā kļuvusi par iedvesmas motīvu neskaitāmiem mākslas darbiem gan tēlotājmākslā un prozā, gan teātrī un kino. Sākot ar aizvēsturiskajiem alu sienu zīmējumiem un beidzot ar nesenākajiem Holivudas grāvējiem par radījumiem, kuri ir daļēji cilvēks, daļēji dzīvnieks.
Izrāde "Zvērīgā mīla" ir mēģinājums izprast šo abu - cilvēka un zvēra - civilizāciju līdzāspastāvēšanu un sadursmi, pietuvojoties noslēpumam, kuru, iespējams, līdz galam tā arī nekad neatminēsim.
Iestudējuma pamatu veido Jāņa Joņeva un Anetes Konstes oriģināldramaturģijas kopdarbs - 10 stāsti, kuru galvenos varoņus (cilvēkus un zvērus) saista visdažādākās attiecības, līdzības un savstarpējās atkarības. Atklājot dzīvnieka un cilvēka daudzšķautņaino saikni no visdažādākajiem rakursiem un visdažādākajās dzīves situācijās. Dramaturģiskā materiāla veidošana balstījusies padziļinātā pētniecībā, intervējot cilvēkus, kuri ar dzīvnieku pasauli tā vai citādi ir saistīti vistiešāk - kinologi, eksotisko dzīvnieku kolekcionētāji u.c.
Izrādes ideja lielā mērā aizgūta no Mārča Lāča pagājušajā gadā Jaunajā Rīgas teātrī iestudētās "Rīga. Urbānie mīti." Kāds skumjš stāsts par kāmi šajā izrādē iedvesmoja režisoru aizdomāties par dzīvnieciskajiem motīviem cilvēkā un otrādi, rosinot šo tēmu papētīt pamatīgāk, mākslinieciskās pieejas aspektā turpinot jau iesākto terapeitiskā stāsta virzienu.
Izrādes radošā komanda: režisors Mārcis Lācis, dramaturgi Jānis Joņevs, Anete Konste, mūzikas autors Matīss Runtulis, scenogrāfs un mākslinieks Kristians Brekte, gaismu māksliniece Jūlija Bondarenko, horeogrāfe Katrīna Albuže, spēlē Ivars Krasts, Marija Linarte, Klāves Mellis.
Nākamās izrādes - 1., 3., 22. un 23. maijā plkst. 19.
