Tieši tāpēc soli pa solim uz festivālu tiek aicinātas dažādas grupas: "Neatkarīgi no tā, vai tie ir amatierteātri, profesionālie, studiju vai projektu teātri. Turklāt vēlamies, lai šie teātri iepazīstinātu ne tikai ar savu izrādi, bet savu valsti, kultūru un iekšējo pārliecību,” stāsta festivāla rīkotāja.
Vaicāta, kādi bijuši soļi līdz desmitajam festivālam, Zaļaiskalns pasmaida: "Pirmkārt, pirms astoņpadsmit gadiem bijām jaunāki un trakāki, kaut nevar teikt, ka tas trakums mūsos zudis..."
To, ka festivāls rēzekniešiem un pilsētas viesiem nepieciešams, varot just. "Ja atceramies pirmo festivālu, kur ārzemju grupu bija maz, ar katru reizi, iesaistot ekspertus, profesionālos teātrus, rīkojot meistarklases, meklējam arī dažādas izpausmes un formas,” atzīmē Zaļaiskalns.
Šogad festivālā neparasti liels ārzemju viesu pieplūdums: izrādes uz Rēzekni atveduši teātri pat no Kolumbijas, Itālijas, Spānijas.
"Šoreiz patiesi ir tikpat daudz ārvalstu viesu, cik kolektīvu no Latvijas, bet... tā vienkārši sanāca! Iepriekšējos festivālos parasti bija pieci teātri no Latvijas, un pieci – no ārzemēm, plus divi mūsējie. Festivāla standarts bija divpadsmit izrādes. Bet šoreiz pieteicās tik daudz izrāžu no visas pasaules! Atlase, kas sākās janvārī, bija milzīga,” atklāj Zaļaiskalns un neslēpj, ka atlases kritēriji bijuši trīs. "Pirmkārt, lai teātra valoda būtu interesanta visiem. Otrkārt, vai tehniski varam uzņemt konkrēto izrādi. Trešais – vai šis kolektīvs, kas pieteicies, var atbraukt, jo saskaņā ar festivāla nolikumu ceļa izdevumi jāapmaksā katram kolektīvam pašam, kaut mēs nosedzam visu uzturēšanos šeit.”
Režisore izvairās nosaukt interesantāko iestudējumu, kas tiks rādīts festivālā, jo programma ir tik plaša un daudzveidīga, ka ikviens varēs izvēlēties sev tīkamāko.
"Teātra valoda jau ir saprotama visiem – tā ir kustība, intonācija, melodija, ķermeņa valoda un darbība.
Pasaulē ir arī tādi amatierteātri, kuros nav profesionālu režisoru, bet šeit atlasītas izrādes, kurās mēs neesam noteikuši latiņu – ir vai nav amatierteātris.
Jo – ir izrāde, vai arī tās nav. Var sastapties ar ļoti sliktu profesionālā teātra izrādi un ļoti augstvērtīgu amatierteātri.”
Festivālā iekļautas arī nakts sarunas, kuras no Latvijas puses vadīs teātra zinātniece Ingrīda Vilkārse un scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis. "Viņi domā tajā pašā virzienā kā mēs,” saka Māra Zaļaiskalns. "Galvenais, lai tie ir īsti svētki, un pēc sarunām mēs visi cits citu bagātinātu.”
Visbeidzot, vai, prātojot par nākotni, festivālam būtu nepieciešams restarts?
"Pagaidām paliekam pie klasiskām vērtībām, kas ir svarīgas un būtiskas," teic režisore.
