Ļaužu pilnā "Dirty Deal teatro” zālē svētdien publikas vērtējumam pasākumā "36 stundas" tika piedāvātas divas lugas. Aivas Birbeles „Būda mežā” stāsta par pusaudžiem, kuri bez ierastajiem gadžetiem apmaldījušies mežā un laika apstākļu dēl attopas iesprostoti nelielā būdiņā, kur sāk risināt sasāpējušas atiecības un atklāt rūpīgi glabātus noslēpumus. Lasījumu 36 stundu laikā ar profesionāliem aktieriem sagatavojis režisors Ģirts Šolis.
Savukārt Lasījumu otrajā daļā jaunais režisors Kārlis Krūmiņš ar domubiedriem – aktieriem – sagatavojis dramaturga Neretieša ironisko monologu "Mana mīļā".
Publikas atsaucība bija liela, tomēr, salīdzinot ar citu valstu teātriem, Latvijā mūsdienu dramaturgu lugas repertuāros parādās samērā reti. Kultūras akadēmijas dramaturģijas programmas vadītājs un lasījumu organizētājs Lauris Gundars uzskata, ka latviešu lugām nav pietiekama valsts atbalsta un trūkst ieinteresētības no lielo teātru puses.
Valsts subsidētie teātri nevar un mans ir tāda sajūta, ka vairāk arī negrib lāgā atļauties, ar dažiem izņēmumiem, neko tādu, kas būtu būtisks un kaut kādā ziņā finansiālu risku nesošs,” spriež Lauris Gundars.
Tam nepiekrīt dramaturģe Aiva Birbele.
„Manuprāt, nav gluži tas periods, kad būtu jāžēlojas, jo ir daudz sadarbības iespējas ar režisoriem, ja kādu tas interesē,” – tā dramaturģe Aiva Birbele.
Aiva domā, ka vaina drīzāk ir dramaturgu kūtrumā.
Ja kāds tagad vaimanā, ka latviešu dramaturģiju neiestudē, lai viņš uzdod sev jautājumu, cik daudz viņš pats ir sarakstījis. Jo šitā doma, ka uzrakstīs vienu lugu un teātri skries pakaļ, lai to iestudētu, arī ir jāatmet,” norāda Birbele.
Režisors Kārlis Krūmiņš uzskata, ka latviešu dramaturgu lugām nebūtu jādod nekāda priekšrocība ne no valsts, ne teātru puses - tām vienkārši jābūt konkurētspējīgām ar citām.
„Es vairāk atrodu sev tuvākus darbus ārzemju dramaturģijā, bet tas ir arī saprotams, jo valoda vairs nav šķērslis,” uzskata režisors Kārlis Krūmiņš.
