Lugas autors ir Francis Trasuns - latgaliešu un latviešu kultūras un garīgais darbinieks, valstsvīrs, literāts, kā arī viens no Latvijas apvienošanās idejas iniciatoriem.
Izrādes pamatā – varoņteika ar spēcīgu nacionālo ideju un identitāti, jo Trasuns augstu vērtējis latgaliešu tautu, valodu un tradīcijas. Tieši tāpēc savā lugā nosodīja tādus tautiešus, kas atsakās no savas tautas vērtībām, saka izrādes veidotāji.
Jauniestudējums Daugavpils teātrī ir veltījums gan Latvijas simtgadei, gan Latgales kongresam un ir kā kulminācijas pasākums piektdien Daugavpilī notiekošajam Tautu forumam.
1917. gadā Latgales kongresā tika pieņemts izšķirošs lēmums, kurš vienoja Latgali, Vidzemi un Kurzemi ceļā uz neatkarīgu Latvijas valsti. Par godu šī notikuma simtgadei Daugavpils teātrī tapusi muzikāla izrāde latgaliski „Nūgrymušõ pile”.
Pils nogrimst, jo iegūtā bagātība ļaudīm kļūst svarīgāka par dienišķo maizi, darbu un gadu gaitā izveidotām tradīcijām. Tā ir galvenā doma, ko nes sevī Latvijas simtgadei veltītais Daugavpils teātra iestudējums, atzīst teātra direktors un šīs izrādes režisors Oļegs Šapošņikovs
““Nūgrymušo pile” vai “Nogrimusī pils” ir tieši par šo ideju - ja cilvēki ignorē un neievēro Dieva likumus, tad agrāk vai vēlāk viņiem nāksies par to ļoti, ļoti daudz samaksāt. Tā maksa var būt arī cilvēka dzīve. Par to ir šī izrāde, tāpat kā par to, ka cīņa par Dieva likumu ievērošanu, ideāliem un pašu Latviju vēl nav pabeigta,” stāsta Šapošņikovs.
Atbildība ir pirmais, ko strādājot šajā iestudējumā, uzsver aktieri. Kristīne Veinšteina atzīst, ka šai izrādei ir sava aura un sava vēsts.
„Mums visiem ir milzīga atbildības sajūta, jo šī izrāde veltīta Latgales simtgades kongresam, un tā ir par Latgali. Izrādes vēsts ir būt cilvēkiem, mīlēt zemi, Dievu un sev apkārtējos cilvēkus un, protams, Latgali, kas ir galvenais stūrakmens mūsu dzīvē,” stāsta Veinšteina.
Jurijs Djakonovs ir viesaktieris šajā izrādē, sarežģītākais bijis apgūt latgaliešu valodu. Taču tas arī bija labs izaicinājums, jo pati izrāde un tajā ieliktais kods to stimulēja.
„Man ir prieks, ka es varu nospēlēt tik lielā uzvedumā ļaunu boļševiku. Pie tam iemācīties latgaliešu valodu, vismaz teksta robežās, jo man ļoti patīk šī valoda,” norāda Djakonovs. “Lai cik vienkārši tas neizklausītos, izrādes doma – tas, kam ir taisnība, tas uzvarēs. Sirds ir stiprāka par prātu. Man šķiet, ka šī izrāde ir visiem tiem, kam nav vienaldzīga Latvijas kultūra un vēsture, un tiem, kas ne tik ļoti to pārzina. Man šķiet, ka te ir ielikts tāds kultūras kods, lai saprastu, kam jānotiek labāk,” klāsta aktieris.
Šai izrādei tās veidotāji saredz īpašu misiju, ne jau tikai tāpēc, ka tas ir veltījums valsts simtgadei. Savā ziņā izrāde būs kā aizlūgums par Latvijas valsti un vēršanās pie skatītājiem - aizdomāties par vērtībām, saka Šapošņikovs.
„Mēs šo izrādi dēvējam par lūgšanu par Latviju. Šoreiz tas uzdevums vai misija ir apvienot cilvēkus, kam nav vienalga, kas būs rīt. Mums kopā ar Franci Trasūnu un viņa sarakstītajiem tekstiem vajadzētu atskatīties 100 gadus atpakaļ,” pauž Šapošņikovs.
“Lai saprastu to, ka pasaulē, neskatoties uz to, ka tā pasaule ir ļoti mainījusies, mūžīgās, garīgās vērtības nevar izmainīties. Mēs varam tās vērtības mainīt vai domāt, ka to varam izdarīt, taču patiesībā tie nav mūsu likumi. Tie ir Dieva likumi. Mums nav dots ne ko tur mainīt. Mēs varētu tikai kārtējo reizi par to aizdomāties vai atcerēties. Tas jau būs labi,” stāsta režisors.
Sestdien un svētdien „Nūgrymušõ pile”, kurai mūziku rakstīja Kārlis Lācis, bet horeogrāfiju veidoja Agris Daņiļevičs, pirmizrādi piedzīvos Daugavpils teātrī. Tas būs noslēguma pasākums sestdien Daugavpilī notiekošajam Tautu forumam, bet 15. maijā iestudējums priekškaru vērs Nacionālajā teātrī Rīgā.
