Kā ziņots, šodien Rīgā Kara muzejā pirmizrādi piedzīvo Edgara Lipora monoizrāde „Karavīrs”. Tas ir vēstījums par vīrišķību gan domās, gan darbos. Un aicinājums ieklausīties latviešu tautas vēsturē. Vairāk - Jāņa Lāča sižetā.
"Karavīrs" ir muzikāla objektu un kustības monoizrāde, kuru tās autors un vienīgās lomas izpildītājs Edgars Lipors raksturo kā vēstījumu par vīrišķību. Zināmā mērā, iestudējuma uzdevums ir atgādināt, ka latviešiem piemīt šī rakstura īpašība, taču pēdējā laikā ir jūtams tās deficīts.
Lai mēs saglabātu savu identitāti un tautu, ir nepieciešami vīrišķīgi lēmumi. Šobrīd ir jūtams deficīts pēc tādiem. Sākot ar sevi un beidzot valdības līmenī,” uzskata Lipors.
Vēstures gaitā mūsu karavīri ir atstājuši spilgtas zīmes, kurām būtu jāveicina patriotiskas jūtas, uzskata Lipors, kura vadītā vīru kopa "Vilki" izpilda latviešu karavīru dziesmu repertuāru.
„Mums ar "vilkiem" ir pārliecība, ka mēs šajā zemē esam iesakņojušies tik cieši, ka nekādi vēji mūs nevar no tās aizpūst,” stāsta mākslinieks.
Izrādē tiek izmantoti vairāki priekšmeti, kuriem galvenais varonis atvēl simbolisku nozīmi. Latviešu vīrieša simbols ir kara cirvis, sievietes – arheoloģisks kaklariņķis. Mīlestībā dzimušie bērni ir dzijas kamoliņi, bet Latvijai uzbrūkošo ienaidnieku simbolizē sirpis. Galvenā varoņa saziņa ar šiem elementiem notiek caur kustību un mūziku.
„Pamatā es izmantoju laikmetīgās dejas tehiku, kas ir atbilstoša jebkuram aktierim un dejotājam. Aktiera kustības nosaka situācija. Ja tas ir bērns, tad tās ir vienas kustības, ja tas ir karavīrs, tad tās jau būs citas,” atklāj horeogrāfe un režisore Lilija Lipora.
„Es gribētu teikt, ka šī izrāde nav piesaistīta kādiem konkrētiem vēsturiskiem notikumiem vai personāžiem. Tā ir izrāde, kas jātver ar sajūtu, caur kustību, mūziku un objektiem,” uzsver Lipors.
