„Cilvēki, kuri nav bijuši visai gari, ir pasaulē paveikuši apbrīnojamas lietas. Tātad garumam un īsumam uz šīs pasaules nav būtiskas nozīmes. Un tad, ja dažreiz esi tikai sprīdi no zemes, varbūt Tu esi sprīdi tuvāk debesīm."
Ideja iestudēt Liepājā „Sprīdīti" radusies jau pirms vairākiem gadiem, atceras režisors Valdis Lūriņš: "Jānis Peters uzrakstīja tekstu „Sprīdītim", bet tad pirmais iestudējums neīstenojās. Peters ar Valdi Zilveru visu laiku teica, ka kaut kur to vajadzētu realizēt. Gribējām to piedāvāt Nacionālajam teātrim, bet tas atteicās. Pagājušā sezonā vienojāmies ar Laukšteinu, ka „Sprīdītis" būs Liepājas teātrī. Acīmredzot, visam jānotiek īstajā laikā. Ļoti skaists, vīrišķīgs, fiziski izturīgs Sprīdītis ir Liepājas teātrim, un tas ir Rolands Beķeris."
Mazie skatītāji kopā ar Sprīdīti dodas ceļā, kurā viņi sastopas ar Lutausi, kolorīto Sīkstuli, niķīgo un izlaisto princesi Zeltīti, kura savam tēvam karalim vienā laidā atkārto - kas man par to būs, kas man par to būs? Pirms tam gan Sprīdītis vēl paspēj grebt karotes un klausīties pamātes lamas.
Galvenās lomas atveidotājs aktieris Rolands Beķeris saka, ka tā ir izrāde par drosmi: "Man no bērnības atmiņā ir palikusi filma, jo lugu es nebiju lasījis. Tad, kad es izlasīju lugu, sapratu, ka tās ir divas dažādas lietas, jo Brigadere lugu bija uzrakstījusi pirms vairāk nekā 100 gadiem. Kad es redzēju to filmu, es domāju - kā var iet prom no mājām? Es gan dzīvoju tādā trīsstāvīgā mājā, kur mēs bijām ļoti daudz bērnu. Es domāju, ja es aiziešu .. Sprīdītim viss bija līdz kaklam, bet man ģimenē viss bija kārtībā. Tajā brīdī es novērtēju savus vecākus, draugus, kas man ir. Es sapratu, ka Sprīdītim piemīt liela drosme. Ja man dzīvē būs grūti, es izmantošu viņa drosmi un nebaidīšos."
Bērnu iestudējums prasa lielu precizitāti un dinamiku, lai neatslābtu mazo skatītāju interese, atzīst režisors. Kopā ar muzikālajiem numuriem un sadarbībā ar horeogrāfu Albertu Kivlenieku tas arī izdevies. Viņš ne tikai jaunajiem, bet arī vecākās paaudzes aktieriem liek kustēties tā, lai ik pa brīdim no skatītāju zāles būtu dzirdamas bērnu ovācijas. Īpašu sajūsmu izraisa Nelabā deja.
„Pēc visām tām muzikālajām izrādēm, kas viņiem ir bijušas, mums pašiem ir jāpasvīst, lai radītu uzvedvumu kā tādu - lai viņiem būtu interese, lai viņi neapstātos, lai viņi justu, ka viņiem ir kur iet un attīstīties. Tas uzliek papildus slogu. Kopsummā vairāk nekā desmit muzikālu gabalu," stāsta horeogrāfs.
Izrādē „Sprīdītis" dabas un telpas sajūtas rada īpaši veidotā Ivara Novika scenogrāfija, kurai palīdz kustēties aktieri. Šis izpildījums gan jāredz katram pašam.
Kostīmus veidojusi māksliniece Zigrīda Atāle, iestudējuma gaismu mākslinieks Uldis Ligers, bet krāšņās video projekcijas radījis Andris Vētra.
