Liepājas teātris 111.sezonā gatavos astoņas pirmizrādes un sāks skolot jaunus aktierus

Savu 111. sezonu šonedēļ atklāj Liepājas teātris, kam šis gads īpašs arī ar jaunu aktiermākslas programmu Liepājas Universitātē, kas skolos aktierus tikai pašu teātrim. Jaunajā sezonā Liepājā taps astoņas pirmizrādes, ko veidos septiņi režisori. Pirmo izrādi skatītāju vērtējumam nodos jau šo sestdien – tas būs Dž.Dž.Džilindžera veidotais Jasmīnas Rezā lugas „Bella figura” iestudējums.

Liepājas teātris arī šosezon turpinās sadarbību ar Dailes teātra māksliniecisko vadītāju Dž.Dž.Džilindžeru, kurš pēdējos gados Liepājā strādājis visai ražīgi un arī šosezon veido divus jauniestudējumus.

Sezonu atklās populārās franču dramaturģes Jasmīnas Rezā tikai aizpērn sarakstītās lugas „Bella figura” iestudējums ar aktieriem Agnesi Jēkabsoni un Edgaru Pujātu titullomās. Režisors tam licis apakšvirsrakstu „Attiecību diskrētais šarms”.

Bet mēnesi vēlāk skatuves dzīvi Liepājā sāks dramaturģijas klasika – Henrika Ibsena „Hedu Gableri” Patrika Mārbera skatuves versijā iestudēs Laura Groza-Ķibere. Titullomā būs Anete Berķe.

„Laikam arī šosezon nebūšu oriģināla un turpināšu pētīt sarežģītus cilvēkus, tādus, kas man pašai ir kaut kādā ziņā neizprotami. Tieši tāpēc esmu to darījusi arī līdz šim," stāsta režisore.

"Un Heda Gablere ir viens šķietami ļoti nesaprotams personāžs. Bet ar tādu aktrisi kā Anete Berķe, ar kuru mēs šobrīd esam atradušas ļoti līdzīgu izpratni par šī darba un tēla traktējumu, ir viegli to darīt, jo esam atradušas šī personāža absurdālo loģiku, kāpēc viņa rīkojas tā, kā rīkojas," atklāj režisore Groza-Ķibere.

Par godu Liepājas teātra 111.jubilejai tieši 11.novembrī pirmizrādi piedzīvos iestudējums „Esi sveicināta, bohēma!”. Režisors Valdis Lūriņš to veidojis pēc Andžila Remesa, Ērika Hānberga un Andra Bergmaņa darbu motīviem.

„Materiāls zināmā mērā ir riskants, jo lieta grozās ap ļoti daudziem tipāžiem, un daļa skatītāju pieminētos cilvēkus var neatpazīt. Izrāde būs par to, ko kādreiz teica par Ulmaņlaikiem, kad inteliģencei piedēvēja dzīves svinēšanu," stāsta Lūriņš.

"Šeit arī būs dzīves svinēšana, jo neaizmirsīsim, ka Liepāja bija slēgtā pilsēta un arī Latvija pavisam vaļā nebija, kad visi tie dullumi tur nāca. Tā kā zināmā mērā tas ir stāsts par mūsu vēsturi, kurā mēģināsim izmantot nevis piekomponētu, bet 60.-80.gadu mūziku," viņš norāda. 

Visas jaunās izrādes veidotas vienam spēles laukumam, jo jau gadiem neatrisināts ir Liepājas teātra mazās zāles jautājums. Tā kā pašā teātra ēkā ir tikai lielā skatuve, mazās formas izrādes līdz šim mēģināts veidot citās pilsētas zālēs, taču bez lielām sekmēm.

Pagaidām sadarbība neveicas arī ar jaunuzcelto koncertzāli „Lielais dzintars”, kuru teātris sāka iemēģināt pagājušajā sezonā, atzīst teātra direktors Herberts Laukšteins:

„Mēs ļoti smagi vedam pārrunas ar koncertzāli „Lielais dzintars”. Pagaidām īsti sekmīgi tas nav. Mums ir divi darbi, kurus pagaidām neesam ielikuši plānā. Tur ir dažādi šķēršļi, kas, cik man zināms, ir saistīti ar kaut kādām Eiropas naudām un prasībām. Pagaidām mums tā zāle izmaksā visdārgāk Latvijā.”

Liepājas teātrim šī sezona būs īpaša arī ar to, ka virkne teātra darbinieku kļūs arī par pedagogiem. Liepājas Universitātē pirmo reizi atvērta Aktiermākslas programma, kurā teātris cer pašu mājās izaudzināt jaunus kadrus. Šāds solis sperts, jo Kultūras akadēmiju Rīgā absolvējušie aktieri lielākoties izvēloties palikt galvaspilsētā.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti