Stāstam par mazo Sprīdīti, kurš ar lāpstu plecā pamet mājas, lai meklētu labāku un laimīgāku vietu, ir skaidri saprotamas asociācijas ar mūsdienām. Taču Liepājas teātra iestudējumā stāsts nebūs par laimi naudā vai citā mantā, kas atrasta kādā iedomātā Laimes zemē.
„Mēs nelikām akcentu uz to. Mēs tomēr par to draudzību, par līdzcietību, par tiem tuvākiem, kas ir palikuši – mēs mīlam un sargājam un tie, kas ir aizbraukuši – lai atgriežas mājās," stāsta Sprīdītis Rolands Beķeris.
Lai arī lugas galvenā doma un notikumi nav mainīti, tomēr izrādē būs arī daudzi mūsdienīgi akcenti. Režisora Valda Lūriņa iestudējumā būs daudz Valda Zilvera dziesmu ar Jāņa Petera vārdiem, bet aktierus dejā iedīdījis horeogrāfsi Alberts Kivlenieks.
„Mēs nerunāma senā, vecā Brigadres valodā – Sprīdītis un Lienīte runā tā kā tagad bērni runā," atklā Lienīte Laura Jeruma.
Galvenās vērtības Sprīdītis sapratīs, tikai izejot cauri pārbaudījumiem – sastopoties ar Vēja un Meža māti, Milzi, Lutausi, Princesi, Velnu un Sīkstuli un citiem pasakas varoņiem.
Pa dzīvi tā jau ir – tam sliktam pavilkties ir diezgan viegli, tāpēc ka viņš pieņem tādu veidolu, kāds ir vajadzīgs un liekas tāds vieglākais risinājums. Bet labais prasa kaut kādu koncentrēšanos, spēku, tāpēc tas velns ņem Sprīdīti pie dziesmas," skaidro Velns Mārtiņš Kalita.
Mīlestība pret tuvākajiem un sirds siltums Sprīdīti ar gulbja spārnu vieglumu aiznesīs uz Laimīgo zemi. Mēs jau zinām, kur tā ir. Mājās.