Tiesa gan, joprojām ir neskaidrības par cipariem, un par valsts atbalstu teātrim nāksies cīnīties konkursā kopā ar citām kultūras iestādēm. Tomēr teātra direktors ir optimistisks, ka šajā rudenī skatītājiem izdosies parādīt trīs pandēmijas dēļ atceltās pirmizrādes un ka beidzot būs sākts dialogs par teātra atgriešanos valsts paspārnē.
Ierastās jaunās sezonas preses konferences vietā Liepājas teātra vadība Rīgā šovasar ieradusies nepatīkamāka iemesla dēļ: pandēmijas dēļ teātrim radušies vairāk nekā 400 tūkstošu eiro lieli zaudējumi. Bet, tā kā 2009. gada ekonomiskajā krīzē Liepājas teātri izdzīvošanas nolūkā pārņēma pašvaldība, tagad tas vienīgais palicis bez valsts atbalsta Covid-19 krīzē.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) atzīst, ka šī aplamā situācija būtu jāmaina, bet kā to darīt – par to sarunas vēl esot tikai sākumstadijā. Tāpēc pašlaik radušos “ugunsgrēku” nāksies segt ar pagaidu risinājumiem.
Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins, kurš vēl jūlija beigās pieļāva, ka rudenī teātri var nākties slēgt, jo nevarēs izmaksāt algas, pēc sarunām Kultūras ministrijā uz situāciju jau raugās cerīgāk.
“Man šī saruna deva ļoti lielu cerību, ka mēs ne tikai šajā gadā turpināsim darbu, bet arī uz priekšu – vienlīdzīgi ar citiem teātriem. (..) Ir sākts dialogs. Mēs nenodefinējām, ka darīsim tā, tā, vai tā.
Bet mēs turpinām šo dialogu, lai nosargātu Liepājas teātri un tā komandu, kas ir izveidojusies pēdējos 10 gados, un turpinātu attīstīties, jo mums pēc gada ienāk jaunais aktieru kurss,”
pastāstīja Laukšteins.
Teātra finanšu situāciju sarežģī arī tas, ka pērn ieguldīts vairākos lielos jauniestudējumos, piemēram, skatītāju pieprasītajā mūziklā “Purva bridējs ugunī”, kā dēļ finanšu gads noslēgts ar zaudējumiem. Ieguldījumus bija plānots atpelnīt šogad, bet pustukšā zālē, kurā ierobežojumu dēļ drīkst ielaist mazāk par 200 skatītājiem, lielie uzvedumi neatmaksājas.
“Piemēram, šajā mūziklā ir orķestris, mūziķi, ārštata mākslinieki – tur ir lieli izdevumi, lai parādītu vienu izrādi. Un mēs šobrīd nevaram visas 468 vietas pārdot, kaut gan tad, kad mēs strādājām, tās visas tika piepildītas. Izrāde bija pārdota līdz sezonas beigām. Tagad mums skatītājiem jāatgriež vai nu izrāde, vai nauda. Izrādi mēs nevaram atgriezt,” atzina Liepājas teātra direktors.
Kamēr nav papildu dotācijas, Liepājas teātris nevar atdot arī skatītājiem apmēram 90 tūkstošus eiro par biļetēm uz nenotikušajām izrādēm. Bet
sarunas varas gaiteņos devušas lielāku drošību par to, ka var sākt darbu pie jauniem neliela mēroga iestudējumiem un parādīt skatītājiem arī trīs pavasarī atliktās pirmizrādes.
“Mazajā zālē bija paredzēts, ka Dmitrijs Petrenko iestudēs Marjus Ivaškeviča “Mališ”. Jaunajos apstākļos mēs šo Mazās zāles iestudējumu pārcēlām uz Lielās zāles proscēniju. Jo Mazajā zālē nav vērts aicināt 20 skatītājus un spēlēt izrādi, kurā ir četri aktieri un vēl tehniskais personāls aizskatuvē,” teica Laukšteins.
Pārējās divas izrādes ir Viestura Meikšāna iestudētais Mihaila Ļermontova “Dēmons” un Ivana Viripajeva luga “Satraukums” Māras Ķimeles režijā. Laukšteina pieminētā “Mazā zāle” ir telpa koncertzālē “Lielais dzintars”, jo savas Mazās zāles Liepājas teātrim nav. Tagad gan parādījusies cerība, ka nākamā gada nogalē teātris varēs paplašināties pāri ielai esošajā vēsturiskajā bankas ēkā, kas nonākusi pašvaldības īpašumā. Dome nesen sākusi darbu, lai to pielāgotu teātra Mazās zāles un darbnīcu vajadzībām.
KONTEKSTS:
Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai investīcijām kultūrā tika lemts piešķirt 32 miljonus eiro: 10,6 miljonus eiro Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai valsts kultūras iestādēs un radošo personu atbalstam; 10,4 miljonus eiro modernizācijas pasākumiem kultūras nozarē – valsts pasūtījumiem jaunu kultūras vērtību radīšanā, kā arī 11 miljonus eiro kultūras infrastruktūrai. Par naudas sadali Covid-19 krīzes seku mazināšanai trauksmi ceļ arī Laikmetīgo nevalstisko organizāciju asociācija. Liepājas teātrim līdz augusta sākumam bija jāsagatavo papildu informācija par savu finanšu situāciju.
