Seši jauni Latvijas un ziemeļvalstu laikmetīgās dejas horeogrāfi satiksies, lai vienu nedēļu apdzīvotu visu “Lielā dzintara” ēku un attīstītu savas mākslinieciskās idejas atvērtā procesā un mijiedarbībā ar arhitektūru, apkārtējo vidi un viens ar otru.
“Liepājas dejas ateljē” darbosies kā atvērta struktūra, kur katrs mākslinieks strādās ar savu radošo projektu, bet regulāri sadarbosies un tiksies ar pārējiem, lai apmainītos ar idejām, praksēm un sarunātos ar ielūgtiem ekspertiem no arhitektūras un bioloģijas jomas, informēja Latvijas Jaunā teātra institūta pārstāve Laura Stašāne.
Organizatoru mērķis ir iztēloties un veidot “Liepājas dejas ateljē” kā patstāvīgu ekosistēmu, iedvesmojoties no pašorganizēšanās un kopā eksistēšanas principiem dabā, kur savstarpējās ietekmes un kopsakarības virza attīstību un nosaka rezultātu.
Radošais process pēc būtības atšķiras no gatava mākslas darba, jo tajā ir vairāk pārpilnības, galējību un riska. Bieži paliekot citu acīm neredzams, šoreiz tas būs uzmanības centrā.
Rezidences noslēgumā sestdien, 2. jūnijā, plkst. 17.00 “Liepājas dejas ateljē” vērs durvis apmeklētājiem, ielūdzot uz ideju un darbnīcas rezultātu prezentāciju. Skatītāji tiks aicināti horeogrāfiskā pastaigā pa “Lielo dzintaru”, kas vedīs cauri negaidītām vietām un situācijām. Ieeja bez maksas jebkurā laikā no 17.00 līdz 18.00.
“Liepājas dejas ateljē” dalībnieki ir Kristīne Brīniņa (Cīrava), Klāvs Liepiņš (Reikjavīka/Rīga), Mira Kauto (Helsinki), Elīna Lutce (Rīga), Kadri Normetsa (Tallina), Rosa Omarsdotira (Brisele/Reikjavīka). Projektā iesaistīsies arī Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas audzēkņi. Darbnīcu vadīs dramaturģe un horeogrāfe Ana Dubljeviča (Belgrada).
29. septembrī “Liepājas dejas ateljē” mākslinieki atgriezīsies “Lielajā dzintarā” ar performanci festivālā “Liepājas mākslas forums”.
“Liepājas dejas ateljē” ir Latvijas Jaunā teātra institūta projekts sadarbībā ar Liepājas koncertzāli “Lielais dzintars” un ir daļa no starptautiskā projekta [DNA] aktivitātēm. Atbalsta Eiropas Savienības programma “Radošā Eiropa” un Valsts kultūrkapitāla fonds.