Vedekinds lugu „Pavasara atmoda" (kurai pats devis žanrisko apzīmējumu – jaunības traģēdija) sarakstīja 1891.gadā – tā apsteidza savu laiku un izsauca milzīgu sabiedrības sašutumu, jo atklāti runāja par jauniešu seksuālajām attiecībām, vardarbību un pašnāvību. Savu pirmiestudējumu luga piedzīvoja piecpadsmit gadus pēc sarakstīšanas – 1906.gadā Berlīnē. Simts gadus vēlāk – 2006. gadā Brodvejā pirmizrādi piedzīvoja Dankana Šeika un Stīvena Seitera radītais mūzikls. Beidzot viena no strīdīgāk vērtētajām lugām piedzīvoja savu triumfu – mūzikls saņēma astoņas Tonija balvas dažādās nominācijās, ieskaitot „Labākā mūzikla" nosaukumu, un tika nospēlēts 888 reizes.
"Pavasara atmoda" ir stāsts par apmulsumu, izmisumu un konfliktu, kas rodas, saduroties jauniešu seksualitātes uzplaukumam un vecākās paaudzes aizspriedumiem un liekulībai. Nejauši satiekoties diviem četrpadsmit gadus veciem jauniešiem, starp abiem, par spīti vecāku un skolotāju noliedzošajai attieksmei, gluži negaidot, uzvirmos kaisle un vēlmes, kādas līdz šim ne viens, ne otrs nav jutis un par kurām nevienam no viņiem neviens nav stāstījis, jo vecāki nav gribējuši, nav mācējuši un ir baidījušies runāt par savu pieredzi. Šī nezināšana un tajā pašā laikā dabiskā vēlme sajust sevi un mīlēt, novedīs pie neatgriezeniskām sekām.
Dzīvās rokmūzikas pavadījumā, ko nodrošinās 7 mūziķi, jauniešu sarežģīto attiecības stāstu izdzīvos Everita Pjata un Viktors Ellers.
Tas, ka izrāde ir stāsts par pusaudžiem, ir īpašs izaicinājums," stāsta Pjata. „Centīšos maksimāli iejusties viņu ādā, būs jākļūst par savējo, jācenšas atcerēties, kāda pati biju četrpadsmit gadu vecumā. Patiesībā tad arī piedzīvoju savu pirmo mīlestību. Viss bija ļoti skaisti un dramatiski".
„Pavasara atmoda" gan nebūs stāsts tikai par šiem diviem jauniešiem, bet arī viņu draugiem un sabiedrību kopumā. Jauniešu, vecāku un skolotāju lomas izdzīvos arī Kaspars Kārkliņš, Ilze Trukšāne (Būde) vai Signe Ruicēna, Agnese Jēkabsone, Ilze Jura, Laura Jeruma, Sandis Pēcis, Edgars Ozoliņš, Pēteris Lapiņš, Rolands Beķeris, Sigita Jevgļevska, Marģers Eglinskis, Armands Kaušelis, Mārtiņš Kalita, Inese Jurjāne.
Iestudējumam palīdz tapt arī horeogrāfe Inga Raudinga, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece Liene Rolšteina, video mākslinieks Māris Kalve, kā arī vokālie pedagogi Ieva Dreimane un Normunds Kalniņš.
