Interesanti, ka līdz niansēm aprakstīto seksa ainu dēļ austriešu rakstnieks Arturs Šniclers 1900. gadā tapušo darbu “Rondo” nebija iecerējis publicēt, bet nodot vien lasīšanai draugiem. Tomēr gandrīz gadsimtu vēlāk tas ar dažām izmaiņām britu dramaturga Deivida Heira adaptācijā pārtapa par lugu “Zilā istaba” un 1998. gadā Londonā svinēja pirmizrādi ar Nikolu Kidmenu galvenajā lomā.
“Notiek mīlestība, tuvība un diemžēl risinātas arī kaut kādas problēmas uz otra cilvēka rēķina, vienmēr pēc tuvības kāds ir uzvarētājs un kāds ir zaudētājs,” izrādi komentē aktrise Agnese Jēkabsone.
Lai arī tuvības ainu izrādē netrūkst, to smalkumi pilnībā atstāti skatītāju iztēlei.
Vaivars, kurš ir izrādes režisors, scenogrāfs un kustību partitūras autors, pats arī tulkojis lugu un ārpus kadra “Kultūras ziņām” atklāj, ka darbā daudz ko mainījis un pilnībā pārrakstījis pēdējo ainu. Šis ir viņa trešais iestudējums Liepājā, un arī šoreiz viņš pieturējies pie komēdijas žanra.
“Te tā interesantākā lieta laikam ir tā, ka katram tēlam ir sava patiesība. Kad ierauga to visu reizē, tad tā mozaīka veido tādu, ka tu paskaties no galīgi citas puses uz to visu. Ar to man liekas, ka tas darbs ir spēcīgs,” saka aktieris Leons Leščinskis.
Četriem izrādes aktieriem šoreiz liels izaicinājums – divu stundu laikā jāiejūtas vairākos atšķirīgos tēlos. Gatim Malikam atšķirībā no pārējiem izrādes kolēģiem šī ir pirmā sadarbība ar Regnāru Vaivaru. “Es no katras lugas kaut ko iegūstu un, protams, ka arī šoreiz (..) es jūtu, ka te kaut kas ir, te kaut kas ir (rāda uz galvu un sirdi), bet kas tas ir – es vēl nevaru noformulēt,” stāsta Maliks.
