Deju lielizrāde „Abas malas” tapusi vairākus gadus un ir nebijis baleta, laikmetīgās un tautas dejas horeogrāfu kopdarbs. Dienā, kad Latvijas Radio viesojas „Arēnā Rīga”, dejotāji paši pirmo reizi ieraudzījuši scenogrāfiju, kas kā vējā plandošs karogs vai tikko atlocīta vēstule izritināta pār zāli. Tās izskatu sekunžu laikā līdz nepazīšanai maina video projekcijas.
„Scenogrāfija uzreiz iepatikās. Kā mazi bērni tagad skraidām apkārt un skatāmies, kas kur kā notiek,” Ivars Broničs ir laikmetīgās dejas profesionālis, kurš noķerts brīvbrīdī starp dejām. Ko viņam nozīmē „Abas malas”?
„Daudz darba un pūļu! Bet, ja runājam par Latvijas simtgadi, tā ir iespēja piedalīties nelielā vēstures izklāstā. Mums ir simts gadu – nu, tagad skatieties! Tie ir mūsu simt gadi!” lepni saka Ivars.
Izrādē piedalās arī astoņi tautas deju kolektīvi, kam pēc šīs vasaras deju svētkiem šis ir vēl viens tikpat grandiozs uzvedums. Un arī liels darbs, kuram ar aizrautību nodevušās arī Marta Jākobsone un Linda Kuhta no deju ansambļa „Daiļrade”.
„Laikam tāpēc, ka tas ir kaut kas pavisam jauns. Kopā ir salikts gan balets, gan tautas deja, gan laikmetīgā deja,” par vēlmi veltīt tik daudz brīvā laika šim projektam saka dejotāja Linda Kuhta.
„Mums kā tautas deju dejotājiem ļoti daudz kas bija jāapgūst no laikmetīgās dejas, jo no tautas dejas te ir ļoti maz. Tas bija izaicinājums mūsu ķermenim!” smaida Marta Jākobsone.
Savukārt Samanta Krišānova no mūsdienu deju grupas „Buras” atzīst, ka pirmo reizi dejo uz tik lielas skatuves, tādēļ esot neliels uztraukums. Taču interesanti ir vērot dažādo žanru dejotājus un to, cik dažādi var izpildīt vienu kustību. „Uzreiz var redzēt, ka akrobāti to izdara citādāk, tautas deju dejotāji – pavisam citādāk, bet kustība ir viena!”
Izrādē „Abas malas” piedalās arī Rīgas Horeogrāfijas skolas audzēkņi. Aļona un Jūlija ir pašā jaunākajā grupā.
„Ir ļoti bailīgi uz skatuves…” atzīst Jūlija. Vai tāpēc, ka jādejo kopā ar lielajiem? „Jā!”
Aļona izstāsta savu versiju, par ko ir izrāde „Abas malas”:
„Man liekas, ka galvenā varone Madara varētu būt Milda no Brīvības pieminekļa. Uz pieminekļa ir tie paši tēli, kas redzami arī te, projekcijās uz skatuves. Tāpēc es izdomāju, ka tā ir Milda, kura iepazīstas ar Latviju un tās vēsturi.”
„Interesantākās ir tās emocijas un stāsts, ko mēs pasniedzam,” saka Jolanta Lazdāne no Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas. „Parasti, kad dejojam, stāsts ir citādāks, baletisks, bet šoreiz mēs izstāstām Latvijas stāstu.”
Izrādes „Abas malas” dejas radījuši horeogrāfi Raimonds Martinovs, Liene Grava un Dace Adviljone, mūziku – Reinis un Andris Sējāni. Bet režisori Juris Jonelis un Roberts Rubīns iepriekš sarunā ar Latvijas Radio pauduši, ka iestudējumu vēlas veidot ar olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas vērienu, tikai mazliet mazākā mērogā, caur deju un iespaidīgām video projekcijām izstāstot Latvijas vēstures mezglu punktus.
