Birmingemas Mazajam teātrim šis ir pirmais iestudējums pēc diviem pandēmijas gadiem, kad kultūras dzīvē valdīja klusums. Izrādes radošā komanda cer, ka tā mudinās aizdomāties katram pašam par savu dzīvi un sabiedrību, kurā atrodas. Izrādes režisors Ingmārs Čaklais stāsta: "Tā ir pasaka par kādas impērijas dzīvi, kurā notiek dažādi neparedzēti un paredzēti notikumi. Un tos var manipulēt un kustināt, un piedāvāt risinājumus. Un ne vienmēr viss notiek tā, kā kāds domā, vai tā, kā domā varenākais vai galvenais. Un visas lietas no tā izrietošas. Un pa vidu ir dažādas mīlestības, kā jau pasakā. Jautājums, vai tā beidzas ar laimīgām beigām. Nu tad skatītājiem jānāk un jāskatās."
Birmingemas Mazais teātris ir amatierteātris, tāpēc izrāde tapa vairāk nekā gadu. Aktieri uz mēģinājumiem var sanākt tikai brīvdienās. Iestudējuma pirmizrāde jau notikusi – 29. aprīlī Londonā. Režisors Čaklais ļoti lepojas ar pirmizrādes vietu: "Tas ir rets gadījums. Mēs paši sapņojām, ka kāds cits līdzīgi darīs.
Latviešu valodā izrāde uz lielās skatuves Londonas vidū – tas tomēr ir tāds unikāls notikums, kas ļoti reti kad notiek. Labākajā gadījumā mēs sagaidām kādu mākslinieku no Latvijas ar kādu monoizrādi vai kolāžu."
Kopumā izrādē ir 21 muzikālais skaņdarbs un, protams, bija nepieciešams iestudēt horeogrāfiju. Tam komandā aicināja horeogrāfu Kirilu Burlovu no Londonas. Lai aktieri kustības iemācītos, veidoja vairākas teātra deju nometnes. Burlovs Latvijas Radio skaidro, ka horeogrāfiju šai izrādei nemaz nav bijis viegli izveidot, kā arī nav bijis viegli horeogrāfiju uzvest. Visvairāk strādāts pie tā, lai kustības izskatās dabīgi un organiski: "Es mēģināju uztaisīt tā, lai viņiem [aktieriem] ir ērti. Lai ir skaidrs, kas tur notiek. Ja viņam [aktierim] ir skaidrs, kas tur notiek, tad arī skatītājam ir skaidrs, kas tur notiek. Līdz ar to tāda diezgan vienkāršota versija, bet, manuprāt, viņa ļoti piestāv tam, kas notiek. Man ļoti nepatīk, ka deja ir atdalīta no operas vai aktiera meistardarba, [vajag], lai tas iet kopā."
Kirils Burlovs ļoti priecājas, ka latviešiem Lielbritānijā ir iespējas kopā radīt kultūru un ka kopumā ļoti aizņemtie cilvēki spēj atrast laiku, lai veidotu izrādes dzimtajā valodā. Tam piekrīt arī tērpu māksliniece Santa Siliņa. Viņa ikdienā dzīvo Īrijas galvaspilsētā Dublinā, tāpēc lielāko daļu darba aizvadīja caur datoru. Uzdevums izveidot tērpus nebija viegls, jo stāsts ir par impēriju, kurā, protams, ir arī greznība. "Tas notika visādi, gan "Zoom", gan "Whatsapp". Cilvēki Anglijas galā gāja iepirkties, pirkt audumus kostīmiem. Un es savā galā Īrijā, Dublinā, skatījos un prasīju: "Papurini, papurini, nē, šis nekrīt īsti pareizi. Ņemsim to blakus, tas krīt pareizāk..."."
Tā kā Birmingemas Mazajam teātrim nav sava teātra, savas skatuves, tad tērpi kalpo arī kā scenogrāfijas elements, jo izrādes notiek dažādās vietās un pārvest skatuves objektus būtu sarežģīti. Tērpu mākslinieces Santas dzīvesvietā Dublinā pirmizrāde notiks 7. maijā.
