Teātra trupas “Kvadrifrons” jaunākais iestudējuma ar nosaukumu “Nēmiz pǟl!” (tulkojumā no lībiešu valodas – uz redzēšanos!) ir režisora Reiņa Botera ģimenes – Miķeļbākas lībiešu pēcteču dzimtas stāsts. Izrāde ir kā ceļojums pa Kurzemes lībiešu krastu, kurā skatītāji kļūst par lieciniekiem kādas tautas izzušanai.
“Tāda lībiskā kultūra vai paražas, valoda mūsu dzimtā nav saglabājušās. Līdz ar to man gribējās pētīt, kāpēc tā. Un kāpēc ir noticis tā, ka divu paaudžu laikā vispār tas lībiskais ir izzudis,” skaidroja režisors Reinis Boters.
Iestudējumā izmantoti dažādi dokumentāli materiāli – pētījumi, dokumenti, vēsturiski video un dienasgrāmatas. Sarežģīto lībiešu vēstures stāstu izrādē vēsta Boteru dzimtas pēcteču balsis.
“Man jau pašā sākumā gribējās paeksperimentēt ar formu, un es vēlējos skatītāju neielikt kaut kādā savā rāmī, sava skatiena rāmi. Un dot iespēju skatītājam pašam vakara gaitā atrast savu skatupunktu,” atzīmēja Boters.
Izrādi paspējuši novērtēt arī pirmie skatītāji. “Stāsts bija ļoti dziļš. Mēs par šo stāstu domājam ik katru brīdi, kad kopjam savas tautas kultūru. Viņš bija arī patiesi depresīvs, bet šis stāsts bija tā vērts, lai viņā ieklausītos,” pēc pirmizrādes sacīja izrādes apmeklētājs Dāvis Stalts.
Savukārt Inita Pelse (dzimusi Botere) uzsvēra: “Nav jau stāsts par to, vai šī tauta izdzīvos, kas notiks. Bet par to aizdomāšanos, ko mēs ikdienā varam mainīt. Un es sēžot sapratu, ka šis stāsts ir jāstāsta un jārāda Anglijā. Jārāda Īrijā. Jārāda mūsu ģimenēm tur. Tieši šis jautājums, kāpēc nerunā ar bērniem viņu tautas valodā.”
