Teātra ēkas spāru svētkos Beķeris uzsvēra, ka nepieciešami vēl papildu finanšu līdzekļi, lai rekonstruētā ēka kļūtu par teātri, un pauda cerību, ka valdība šo jautājumu atrisinās.
Uz aģentūras LETA jautājumu, cik lieli līdzekļi nepieciešami un kam tie ir paredzēti, Beķeris sacīja, ka nepieciešams nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro un šie līdzekļi paredzēti jaunu audio un video sistēmu izbūvei teātrī.
Beķeris skaidroja, ka līdzekļi jau ir pieprasīti, taču Kultūras ministrija pagaidām nevarot atbildēt, kad tie varētu tikt piešķirti.
Ēkas būvnieku pilnsabiedrības "P un P" valdes loceklis Māris Stakens spāru svētkos uzsvēra, ka būvnieki saskārušies ar divkāršu izmaksu kāpumu, un pauda cerību, ka lēmumu pieņēmēji spēs pieņemt tādus lēmumus, lai teātra ēkas rekonstrukciju varētu pabeigt līdz 2023. gada augustam.
Aģentūrai LETA Stakens sacīja, ka sarunās ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ir atrasts risinājums šī brīža būvniecības izmaksu kāpuma kompensācijai, taču atturējās prognozēt, vai šāda kompensācija nebūs jāprasa vēl kādu reizi.
Stakens aģentūrai LETA skaidroja, ka šogad lielāko izmaksu pieaugumu radīja metāla cenu straujais kāpums martā. Stakens prognozēja, ka nākamo izmaksu kāpumu varētu radīt spiediens uz algu celšanu būvniecības nozarē, ko izraisīs straujā inflācija.
VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova teātra spāru svētkos informēja, ka patlaban jau ir pabeigtas ēkas ārsienas un jumta rekonstrukcija, kā arī nostiprināti ēkas pamati. Jumta rekonstrukcija ļāvusi paaugstināt teātra Mazās zāles griestu augstumu par 2,5 metriem, kas dos iespēju dažādot pieejamo izrāžu klāstu un rādīt arī marionešu teātri.
Tāpat Gavrilova informēja, ka ēkas rekonstrukcija samazinās ēkas siltumenerģijas patēriņu par aptuveni 50%, kas ļaus Leļļu teātrim ietaupītos līdzekļus izmantot savām vajadzībām.
Līdz apkures sezonai plānots pilnībā izbūvēt jauno jumta segumu, veikt logu montāžu un tuvāko pāris mēnešu laikā varētu uzsākt iekšdarbus, informēja Gavrilova. Ņemot vērā ēkas vēsturiskos uzslāņojumus un savstarpējo savietojamību, būtisku izaicinājumu radīja arī ēkas būvkonstrukciju pastiprināšana, jo ēkas pamati izbūvēti uz nestabilas pamatnes.
Kultūras ministrija Latvijas Leļļu teātra pārbūvei kopumā piesaistījusi 3,69 miljonus eiro, no tiem 1,96 miljoni eiro ir finansējums augstas gatavības kultūras infrastruktūras projektu īstenošanai 2021.–2022.gadā, 1,72 miljoni eiro – Eiropas Savienības fondu Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas un valsts budžeta finansējums.
Energoefektivitātes projektu izstrādājis SIA "Livland Group", būvdarbus veic personu apvienība "P un P", līgumcena 2,75 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Būvdarbus plānots pabeigt 2023. gadā.
Ēka Krišjāņa Barona ielā 16/18, Rīgā, ir kultūras un vēsturiska vērtība. Pēc arhitekta Ernesta Poles projekta 1911. gadā celtajā divstāvu ēkā ir atradies kino, aptieka, grāmatu spiestuve un zīmogu darbnīca, kafejnīca un vairākas tirgotavas. Ēkas ekspluatācija tika sākta 1924. gadā. Kopš 1944. gada te darbojas Latvijas Leļļu teātris. Nelielā ēka atrodas UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" aizsardzības zonā. Laika gaitā ēka vairākkārt pārbūvēta (par šiem pārbūves procesiem precīzas informācijas nav), taču fundamentālus atjaunošanas darbus tā nav piedzīvojusi.
