"Tas bija nebeidzams prieks visas nedēļas garumā,” festivāla kopainu ieskicē teātra zinātniece, LKA profesore Līga Ulberte. "Kaut festivāls notika jau devīto gadu, tik intensīvu programmu neatceros piedzīvojusi.”
Ulberte arī atzīmē, ka festivāls atšķīries ar to, ka šoreiz bijis sadalīts trijos posmos jeb skatēs. "Savu māku rādīja leļļinieki, kurus pārstāv Matīss kā skates uzvarētājs, absurda izrāžu skate, kur startēja jaunie režisori, kas mācās otrajā kursā, un laikmetīgās dejas skatē, kur jaunie dejotāji rādīja pagājušā gada diplomdarbus."
Festivālā valdošo atmosfēru raksturo Kultūras akadēmijas studente Elvīra Avota: "Izrādes, kuras redzēju, bija ļoti dažādas – īpaši pārsteidza iestudējums "Izzūdošā nākotne".
Leļļu teātra žanrs asociējas ar bērnību, bet šis bija kas jauns un nebijis. Redzējām, cik interesanti un dažādi var parādīt tēmu par nāvi, nākotnes veidiem.
Ar draugiem skatījāmies un domājām – vai patiesi šī lelles izveidojuši paši aktieri?! Otra galējība bija absurda izrādes, īpaši "Ibī tēvs" un "Karols". Tā bija saskarsme ar gluži jaunu teātra žanru ar pilnīgi citu tempu.”
Mūzikas akadēmijas studentei Annai Martai Burvei patīkamu pārsteigumu sagādājis iestudējums "Raskoļņikova minējums", ko veidojuši Aksels Aizkalns un Krišjānis Strods, abi iejūtoties gan aktieru gan režisoru ampluā. "Esmu teātra fane, un aiziet uz izrādi, ko veidojuši otrā kursa studenti, bija liels prieks. Tie ir mūsu vienaudži. "Raskoļņikova" sižets labi zināms, taču šoreiz abi aktieri šo tēlu tvēruši caur divu cilvēku prizmu. Kā kultūras un mākslas cienītājai man tas patika."
Intensīvākais gads
"Kā ceturtā kursa studentiem mums šis bija ceturtais gads, kurā pieredzam festivālu, turklāt šoreiz tas bija visintensīvākais no visiem,” atzīmē Matīss Budovskis. "Bija gan pirmizrāde – "Zūdošā nākotne", gan mūsu pašu veidotie darbi. Piedalīšanās festivālā mums nozīmē parādīties skatītājam no malas, publikai ārpus mācību procesa.”
Līga Ulberte atzīst – šogad zināma problēma bijusi tā, ka telpas, kurās izrādītas izrādes, bijušas nelielas: "Īpaši leļļu aktieriem vēl ilgi būs jācīnās ar aizspriedumiem, kas valda skatītāju sabiedrībā – ka leļļu teātris domāts tikai bērniem.” Ulberte arī atzīmē festivāla formāta plusu:
"Tas ir tas jaukums – ka izrādes ir ļoti īsas. Kaut gan Dāvida Džovanzanas darbu būtu bijusi gatava skatīties trīs dienas no vietas."
Trīs lietas, kas aktiera skapītī stāv
Kas ir tās trīs lietas, kas aktierim jāapgūst, pirms drīkst doties pie skatītājiem?
"Pirmkārt, domāšana un domas pasniegšana. Otrkārt, stāja – uz salīkušu muguru skatīties nav tas patīkamākais. Trešais… Īstenībā ir ļoti daudz lietu, kas jāapgūst," smej Matīss Budovskis.
Līga Ulberte: "Par domāšanu Matīsam piekrītu pilnībā! Mēdz teikt, ka aktierim esot vajadzīgas trīs lietas: emocionalitāte, iztēle un temperaments. Ja tās no Dieva un dabas iedotas, daudz var iesākt.”
Balvu lietas
Matīss Budovskis ieguvis labākā režisora titulu. Ko īsti tas nozīmē? "Pirmkārt tā ir liela motivācija strādāt tālāk un, iespējams, apsvērt domu studēt režiju maģistrantūrā," uzskata topošais aktieris. "Lai gan mācību procesā uzvara nav pati būtiskākā, prieks, protams, ir liels!"
"Interesanti, ka šogad uz režisora balvu pretendēja aktieri, un visas leļļu izrādes bija aktieru izrādes,” atzīmē Līga Ulberte, kura bijusi žūrijā. "Galvenā balva mums patiesi ir ekskluzīva – tā ir petrolejas lampiņa no izcilā režisora Pētera Pētersona unikālās kolekcijas, kurā ir vairāk nekā 400 eksponātu... Lai gan balvas – tā vienmēr ir zināma laimes spēle. Šoreiz Matīss izrādījās veiksmīgāks, taču arī pārējās izrādes bija ļoti interesantas.
Reti ir tā, ka žūrijas cilvēki ir tik priecīgi. Šoreiz prieks bija saistīts ar totālo neprognozējamību.
Pat ar visu savu lielo pieredzi nebija iespējams paredzēt, kas būs.”
Lelles patīk visiem!
"Jau kopš paša studiju sākuma Kultūras akadēmijā esam leļļu teātra kurss,” atklāj Budovskis. "Uzskats, ka leļļu teātris un leļļu aktieris domāts tikai bērniem, nav vis sabiedrībā valdošs stereotips, bet gan fakts, jo leļļu teātris pieaugušajiem ir ļoti reta parādība Latvijas teātra telpā: līdzko dramatiskā teātra izrādēs parādās kaut kas ar lellēm, publikas reakcija ir redzama: nevar teikt, ka pieaugušam skatītājam nepatiktu leļļu teātris. Tāpēc mūsu kursa mērķis – radīt izrādes un rādīt, ka lelles patīk visiem.”
Elvīra Avota novērojusi, ka "Patriarha rudens" populārs ir to skatītāju vidū, kas to apmeklējuši jau iepriekš, taču liela daļa nav interesējušies par šo ļoti interesanto notikumu. "Mans novēlējums – lai vārds iet tautās, jo tas absolūti ir tā vērts!”
Tam piekrīt arī Līga Ulberte, dalībniekiem novēlot tikpat daudz prieka arī turpmāk.
"Leļļu kursam novēlu veiksmīgi beigt akadēmiju un taisīt augšā savu teātri!"
