Lelļu teātra vadītājs, režisors Mārtiņš Eihe uz Dailes teātra Lielās skatuves ar nosaukumu "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu" iestudējis komerciāli veiksmīgā ASV dramaturga Stīvena Adlija Girga lugu "Jūdas Iskariota pēdējās dienas".
Režisors Mārtiņš Eihe skaidro, ka lielie, nozīmīgie darbi, vai tas būtu Šekspīrs, Čehovs vai Blaumanis, runā par vispārīgām vērtībām, kas iegūst saikni arī ar šodienu, un režisora uzdevums ir izveidot šo tiltu. "Nozīmīgākais jautājums ir tas, ka nekas nav viennozīmīgs. Uz jebkuru lietu mēs varam paskatīties, vai viņa katram no mums skatoties, atšķiras, pat ja mums ir vienāds viedoklis, mūs skatpunkti var būt dažādi, kas šo lietu izgaismo. Un tas ir gan lugas, gan izrādes lielais bonusiņš, ka mēs varam paskatīties uz lietām no dažādiem aspektiem, un nav lielas starpības mūsu iekšējos pārdzīvojumos, vai mēs nododam Jēzu, vai mēs nododam savu sievu. Nodevības lielums nemaina nodevības faktu," uzsver režisors.
Jūda Iskariots bija viens no 12 Jēzus Kristus apustuļiem. Saskaņā ar Jauno derību Jēzus jau iepriekš zināja, kurš viņu nodos un Svētā Vakarēdiena laikā to atklāja, norādot uz apustuli Jūdu Iskariotu, kurš vēlāk viņu nodeva par 30 sudraba grašiem. Aktierim Laurim Dzelzītim grūts uzdevums – attēlot nodevēju, kurš dzīvi beidzis pašnāvībā un kura rīcības iemesli nu kļuvuši par vienu no nozīmīgākajām mīklām.
Lugas darbība notiek Šķīstītavā. Advokāte, prokurors un tiesnesis iztaujā visdažādākos personāžus, lai atminētu lielo mīklu par nodevības iemesliem. Sākot no Iskariota mātes un Marijas Magdalēnas, Poncija Pilāta vai Svētā Pētera līdz pat Zigmundam Freidam, Sātanam un Mātei Terēzei.
Pirmizrādes skatītājs, filozofs un dzejnieks Ilmārs Šlāpins atzīst: "Lugas autors ir paņēmis vienu no interesantākajiem, noslēpumainākajiem un mulsumu raisošākajiem notikumiem pasaules vēsturē vai pasaules literatūrā, kā kurš to uztver. Jūda un viņa attiecības ar Jēzu. Kas tas bija? Kāpēc tas notika? Kādas tam bija sekas? Vai tam bija jānotiek? Vai tā bija brīvās gribas izpausme? Versijas par to, kas notika ar Jūdu, ko viņš īsti izdarījis, vai tas bija svarīgi vai nožēlojami, vai izcili – šie strīdi starp teologiem, filozofiem, vēsturniekiem, arī ateistiem un ateisma vēsturniekiem ir notikuši daudz. Var sastādīt sarakstu versijām, kā saprast šo notikumu."
Teātra kritiķe, LTV kultūras raidījumu redaktore un vadītāja Henrieta Verhoustinska komentē: "Man liekas šodien ļoti aktuāls jautājums – vai var piedod absolūtu ļaunumu? Vai vispār ir absolūts ļaunums, un vai to var piedot? Un man liekas, ka mūsdienās, protams, tas ir ļoti svarīgs jautājums, ko uzdod izrāde."
