Latvijas teātri «cīnās» ar finanšu problēmām; Kultūras ministrija sola turēt roku uz pulsa (precizēts)

Pustukšas teātra zāles sēdvietas un pamatīgs robs budžeta ieņēmumos – tāda ir valsts teātru šī gada finanšu realitāte. Mainījusies arī apmeklētāju biļešu iegādāšanās paradumi – cilvēki biļetes pērk pēdējā brīdī. Teātra pārstāvji atzīst, ka bez jostas savilkšanas un iespēju robežās biļešu cenas politikas izmainīšanas šajā laikā iztikt nevar.

Kā Latvijas teātri Covid-19 laikā tiek galā ar finanšu problēmām Linda Zalāne

Precizējums

Precizēts Kultūras ministrijas piešķirtā finansējuma sadalījums.

Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai investīcijām kultūrā tika lemts piešķirt 32 miljonus eiro: 10,6 miljonus eiro Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai valsts kultūras iestādēs un radošo personu atbalstam; 10,4 miljonus eiro modernizācijas pasākumiem kultūras nozarē – valsts pasūtījumiem jaunu kultūras vērtību radīšanā, kā arī 11 miljonus eiro kultūras infrastruktūrai.

“Teātrī mums ir 709 vietas. Runa ir par lielo zāli. Un šobrīd tās ir vidēji 326 vietas, ko mēs varam nodrošināt skatītājiem. Protams, izejot no mājsaimniecībām, kuras apmeklē šo teātri,” pašreizējo situāciju ar teātra zāles piepildīšanas iespējām skaidro Latvijas Nacionālā teātra finanšu un pārdošanas direktore Dace Pāne. “Man šķiet, ir ļoti izteikts pēdējā brīža pirkums. Ņemot vērā, ka mēs arī šobrīd īsti nezinām, kādi tālāk būs ierobežojumi. Un papētot arī mūsu kolēģus, mēs vienojāmies, ka tā ir kopīga tendence visiem, arī operā.”

Tomēr skatītāji teātri mīl un vēlas to apmeklēt, un zāle iespēju robežās tiek piepildīta. Dace Pāne stāsta, kāda ir sēdvietu izvietojuma shēma.

“Šaha galdiņa princips. Protams, izejot no mājsaimniecībām: ja tur būs trīs cilvēki, tad tur būs trīs krēsli brīvi. Teiksim, divas vietiņas blakus būs brīvas. Tad atkal tajās divās varēs. Principā tāds šaha, kuģīšu princips. Plānošana ir sarežģīta. Ir saziņa. Ir maiņas. Tāpat mēs esam arī atstājuši abonementa izrādes. Mēs piedāvājam abonementiem nākt, un viņi labprāt to arī dara, bet, protams, viņi nesēž tajā vietā, kur biļete nopirkta. Vieta ir cita. Tas nozīmē, ka mēs nospēlējam divas izrādes, lai atdotu vienu izrādi,” skaidro Pāne.

Ik gadus Latvijas Nacionālā teātra budžetā 55% no ieņēmumiem teātrim jānopelna pašam, un tas tiek darīts ar biļešu tirdzniecības palīdzību. Šogad pašu ieņēmumu sadaļu aizpildīt kļūst aizvien grūtāk.

“Protams, ka ieņēmumi tālu atpaliek no tā, kas būtu nepieciešams, lai mēs dzīvotu, bet tajā pašā laikā tie ir labāki, nekā mēs sākumā plānojām. Pieņemsim, ja parasti labā mēnesī mums ir 200 tūkstoši eiro biļešu ieņēmumu, tad tagad oktobrī mēs prognozējam, ka tie varētu būt 100 tūkstoši eiro. Varbūt pat nedaudz vairāk. Jāatzīst, ka gana veiksmīgs bija septembris un augusts, kurā mēs jau atsākām darbību. Līdz ar to septembrī ieņēmumi bija 55 tūkstoši eiro, kā arī vēl ieņēmumi no abonementiem. Kas nav slikti. Tā kopaina ir gana laba, lai darbību turpinātu un finansējums līdz gada beigām pietiek,” norāda Pāne.

Latvijas Nacionālā teātra finanšu un pārdošanas direktore Dace Pāne teic, ka krīzes laika

trīs veiksmes atslēgas, kas palīdz izdzīvot šo laiku, ir drošības spilvens, jostas savilkšana un biļešu cenas politikas pārskatīšana.

“Faktiski mēs kādu miljonu eiro gada ietvaros neiegūstam savos ieņēmumos. Pieņemam, ka Covid kompensācija bija ap 400 tūkstoši eiro, tad pusmiljons līdz 600 tūkstoši paliek neiegūtie ieņēmumi,” šī gada budžeta ieņēmumu situāciju skaidro Jaunā Rīgas teātra (JRT) valdes locekle Gundega Palma. 2019. gadā JRT budžets bija trīsarpus miljoni eiro un normālā situācijā pats teātris nopelna 60-65%.

“Šī gada piespiedu izmaiņas ir tādas, ka kopējais budžets būs apmēram 2,5 miljoni eiro. Attiecīgi proporcija ir strauji mainījusies, un mēs paši, visticamāk, nopelnīsim tikai 30-35%,” skaidro Palma. Tas tāpēc, ka distancēšanās ierobežojumu dēļ Jaunais Rīgas teātris var izmantot tikai vienu trešo daļu no zāles ietilpības. 

“Šī gada ietvaros nekādu papildus finansējumu no valsts budžeta un Kultūras ministrijas netiek solīti. Par to ir runāts. Attiecīgi

vienīgais kompensējošais mehānisms ir taupība un izdevumu samazināšana. Tas nozīmē, ka jaunus iestudējumus šobrīd neveidojam.

Un, protams, algas, kas ir mazākas, nekā tas būtu normālā gadā,” norāda JRT valdes locekle.

Gundega Palma akcentē, ka Covid atbalsta nauda atalgojumiem bija paredzēta no marta līdz septembra beigām. Šī nauda jau ir iztērēta un tagad līdz gada beigām Jaunajam Rīgas teātrim, tāpat kā citiem Latvijas teātriem, gali jāsavelk pašiem saviem spēkiem.

Arī Valmieras Drāmas teātra valdes locekle Evita Ašeradena atzīst, ka šis laiks budžetam iesitis pamatīgu robu un izdzīvot ir grūti.

“Biļešu ieņēmumi 2019. gadā bija apmēram 640 tūkstoši eiro. Šobrīd deviņu mēnešu ieņēmumi, strādājot ne vienmēr pilnā režīmā, ieņēmumi ir 270 tūkstoši eiro. Tas nozīmē, ka deviņu mēnešu attiecība pret plānoto ir tikai 42%, kas, protams, neiepriecina. Mēs Covid-19 ietekmes dēļ zaudējam 50% noteikti, un naudas izteiksmē mūsu neieņemtie ieņēmumi ir vairāk nekā 300 tūkstoši eiro,” norāda Valmieras teātra vadītāja. 

Evita Ašeradena stāsta, ka no Kultūras ministrijas piešķirtajiem papildus līdzekļiem atalgojumam Valmieras Drāmas teātrim tika piešķirti 100 tūkstoši eiro un ar to pietika vien vienam mēnesim.

“Vēl Kultūras ministrija iedeva naudu jauniestudējumiem. To mēs sarunu rezultātā panācām, ņemot vērā šo mazo summu atalgojumam.

Mēs mēģinām ļoti taupīgā režīmā strādāt. Skatītāju atsaucības ir fantastiska.

Tad mēs varam tikai lūgt Dievu, lai teātrus neslēdz un skatītājiem nav bail nākt uz teātri,” turpina Ašeradena.

Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš atgādina, ka tika piešķirts papildus finansējums kultūrā kopumā 32 miljonu eiro apmērā, tostarp arī septiņiem valsts teātriem. Nauda paredzēta laika periodam no 13. marta līdz 1. oktobrim. Viņš atzīst, ka teātru pašu ieņēmumi ir kritušies, tomēr tie darbu, ievērojot ierobežojumus, var turpināt, un tā ir labā ziņa.

Uldis Zariņš sola, ka Kultūras ministrija turēs roku uz pulsa un sekos līdzi teātru naudas plūsmai un to likviditātei.

Ja šī situācija saglabāsies ilgstoši, tad atkal nāksies rēķināt, kāds atbalsts teātriem nepieciešams, lai tie varētu turpināt darbu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti