Karoga iesvētīšanā piedalīšoties divi mācītāji no dažādām konfesijām un gaidāmi arī muzikāli priekšnesumi, Latvijas Radio raidījumam "Krustpunkti" pastāstīja Nacionālā teātra izpilddirektors Ojārs Rubenis. Uz šo pasākumu aicināts ikviens Nacionālā teātra atbalstītājs, savukārt Nacionālā teātra simtgades svinību koncertu pārraidīs Latvijas sabiedriskie mediji – biļetes uz šo koncertu netika pārdotas. Kā skaidroja Rubenis, tas domāts teātra darbiniekiem kopā ar otrajām pusēm, tāpat koncertā klātienē piedalīsies arī teātra sponsori.
Rubenis atklāja, ka teātra direktora amatā par savu galveno mērķi uzskatījis to, lai Nacionālais teātris ir sava vārda cienīgs un šo tradīciju turpina arī pašreizējais teātra direktors Jānis Vimba.
Rubenis arī norādīja, ka, viņaprāt, teātra kopējo politiku nosaka divas lietas – pirmkārt, kritiķu atsauksmes, un, otrkārt, skatītāji, kas ar biļeti maksā par izrādi. Savu darbu viņš vērtē kā veiksmīgu un uzskata – mērķis izglītot teātra auditoriju un dažādot repertuāru ir sasniegts.
Vakaru ievadīs īpaši teātra simtgadei veidotā Lindas Ģībietes filma “Dienišķais teātris”, kas ļaus ielūkoties visapslēptākajās teātra aizkulisēs. Tai sekos vakara kulminācija – koncerts, kurā izskanēs latviešu komponistu teātra mūzika no pēdējās desmitgades izrādēm.
Kā atklāja koncerta veidotājs Elmārs Seņkovs, šis koncerts atspoguļos to, kā viņš patlaban redz Nacionālo teātri.
“Pašlaik Nacionālais teātris ir atraktīvs, neparedzams, pārsteigumiem pilns, arī ļoti ģimenisks. Koncerts būs veidots dinamiskos ritmos, Zane Dombrovska ir muzikālā producente, un skanēs dzīvā mūzika. Mēs dzirdēsim kompozīcijas, kurās ir atraisīts romantisms, nekaunība un humors,” pastāstīja Seņkovs.
Tāpat esot bijis svarīgi akcentēt arī komponistus, kas teātrī strādājuši pēdējos gados – koncertā skanēs Edgara Mākena, Jēkaba Nīmaņa, Vladislava Nastavševa un, protams, Raimonda Paula mūzika, bet uz skatuves pulcēsies viss aktieru kolektīvs.
Teātra ēkas vēsture
Kad Rīgas pilsētas valde nolēma, ka pilsētā radusies nepieciešamība pēc otra valsts teātra, skiču konkursā uzvarēja Augusta Reinberga projekts ar devīzi “Dum spiro, spero”. Būvdarbi sākās 1899. gadā Puškina bulvārī pilsētas kanāla malā, citadeles bastiona vietā.
213 dienās tika iedzīti 1493 ozolkoka pāļi, jumtu nosedza ar cinkotu dzelzs skārdu, kuru nokrāsoja zaļā krāsā. Ziemā tas efektīgi kontrastē ar apkārtni, bet vasarā pieskaņojas koku lapotnei. Ēka bija elektrificēta – četri kroņlukturi ir foajē, bet 48 lampas – ēkas iekšpusē. Īpaši smalki tiem laikiem izgaismota skatuves daļa.
Ēkā ir vietējā centrālapkure un moderna ventilācijas sistēma. Visas ēkas kopējās izmaksas tolaik bija 344 964 Krievijas zelta rubļi un 21 kapeika. Celtniecība tiek pabeigta 1901. gadā, taču pēc pastāvošajiem būvnormatīviem ēkai līdz ekspluatācijai jānostāv vēl viens gads, tāpēc teātri atklāj 1902. gadā. Fasādes tēlnieciskos un ornamentālos darbus veic Augusta Folca darbnīca, kas tolaik ir vadošie meistari fasādes darbos. Galveno ieeju teātrī izceļ apcerē iegrimušas atlantu figūras, bet fasādi vainago Rīgas pilsētas tālaika ģerbonis un mākslu klasiski simbolizējošā lira, ko ieskauj komēdijas un traģēdijas maskas.
Baltās zāles rokoko griestu un sienu dekori un iegarenā telpas konfigurācija ar velves veida pārsegumu rada asociācijas ar greznas pils zāli. Garderobe projektēta racionāli – lejas daļā vieta apaviem, augstāk atrodas novietne spieķiem un lietussargiem, garderobes pakaramā numurs toreiz atbilda vietas numuram zālē. Lielās zāles centrālajā aplī novietota barokāli krāšņa lustra, 60 lampām izgaismojot plašo telpu. Tāpat kā pati teātra ēka, arī lielā zāle ieturēta eklektiskā stilā.