Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rodno” Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs, horeogrāfs Aivars Leimanis stāsta, ka balets “Drakula” pirmo reizi iestudēts pirms trīs gadiem Austrālijā, kur arī saņēma balvu kā labākais baleta iestudējums. Jau toreiz Leimanis nekavējoties iestājies rindā uz tiesībām šo baletu iestudēt arī Latvijā. Baleta licence noteica, ka trīs gadus pēc pirmizrādes Austrālijā citviet pasaulē to nedrīkst iestudēt. Nu pienākusi Leimaņa iespēja. Pirmizrāde iecerēta 16. aprīlī, ja vien atkal varēs pulcēt skatītājus.
Pandēmijas laikā iestudēšanas process, protams, nenotiek, kā ierasts. Aivars Leimanis paskaidro, kā darbs tiek organizēts: “Mēs cenšamies tos riskus pēc iespējas sadalīt.
Piemēram – uz skatuves strādā viens sastāvs ar horeogrāfa asistentu. Otrs sastāvs pa to pašu laiku baletzālē skatās video tiešraidi televizorā un mācās paši. Pēc stundas viņi samainās vietām.
Arī treniņu stundas mums sadalītas daudzās grupās.”
Latvijas Nacionālā baleta soliste Ieva Rācene piebilst, ka pirmajam sastāvam, kas strādā uz skatuves, nav iespēju sevi vērot spoguļos. Neredzot atspulgu, atkrīt iespēja pašam pielabot ķermeņa pozīcijas. Pirmā sastāva “acis” ir repetitors. Bez grupu treniņiem, kas notiek darbavietā, pandēmijas laikā dejotājiem nākas strādāt arī mājās. Ikviens turpina attīstīt savu fizisko formu un virtuozitāti.
Baleta “Drakula” scenogrāfiju un kostīmus veido pasaules klases mākslinieki, kuri pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ nevar brīvi ceļot uz Latviju. Kostīmu pielaikošana notiekot platformā “Zoom”.
Kostīmu mākslinieks nodod komentārus šuvējiem. Šādi organizēts process it visiem iesaistītajiem rada papildu grūtības, bet citu variantu nav.
Jaunajā iestudējumā “Drakula” Ieva Rācene apgūst un radoši piepilda Alises lomu. Baleta māksliniece pastāsta, ka viņai pirmo reizi jāspēlē tāda diezgan nenopietna meitene no aristokrātu ģimenes, kurai rūpju maz. “Knifiņš ir tajā, ka viņa pēc tam pārvēršas par vampīru – tās pārvērtības būs jāpārdzīvo un jāparāda skatītājiem,” atklāj baleta māksliniece. Aivars Leimanis norāda, ka pārvērtības baletā piedzīvos arī centrālais tēls – Drakula: “Ir gan jaunais Drakula, gan vecais Drakula. Viņš izrādes laikā pārvēršas turp un atpakaļ. Vecais Drakula – Raimonds Martinovs un Antons Freimans, bet jaunais Drakula ir Kārlis Cīrulis un Kristaps Jaunžeikars.”
Vienīgais, ko Latvijas Nacionālā baleta cienītāji šobrīd var skatīties, ir baleta “Apburtā princese” ieraksts. Tas tapa novembra mēnesī un sākotnēji bija iecerēts kā reklāmas materiāls Parīzes viesizrādēm, kas galu galā nenotika. Leimanis stāsta, ka tās nav vienīgās atceltās viesizrādes. Viņš regulāri sazinās arī ar citu valstu baletu vadītājiem: “Ļoti ilgi Austrālija turējās – tur notika pirmizrādes, bet diemžēl arī viņi ir apstājušies. Somi ilgi turējās – līdz decembrim. Viņiem “Riekstkoža” sezona apstājās, nenotika. Zviedrija [noturējās] praktiski tikpat ilgi, cik mēs – līdz novembrim. Ir arī labas ziņas – Polijā 25. februārī atsāk izrādes ar 50% skatītāju zāles piepildījumu. Būs “Romeo un Džuljeta”.”
Tiklīdz Latvijā varēs atsākt darbību, skatītājiem piedāvās baletu “Divi metri”. Aivars Leimanis šo izrādi raksturo kā laikmetīgu darbu gan dejas valodas ziņā, gan kā trāpīgu reakciju par laiku, kuru šobrīd pieredzam.
