Jau vēstīts, ka „Needcompany” ar izrādi "Izabellas istaba" viesosies Rīgā programmas "forte forte" ietvaros 19. un 20. martā Ķīpsalā.
Stāstot par Janu Lauversu, Laiviņa norāda, ka par mākslinieku sarakstīta grāmata, internetā publicēts daudz rakstu un interviju. Ir arī recenzijas par izrādi „Izabellas istaba” – gan cildinošas, gan teju iznīcinošas.
Viedokļi ir ļoti dažādi,” teic Laiviņa, stāstot, ka pašam Janam Lauversam, ķeroties pie jaunas izrādes, patīk sākt to kā baltu lapu, sākt rakstīt no nulles, tāpēc Laiviņa ieteiktu skatītājiem arī sākt ar izrādi.
„Cerams, ka izrāde raisīs interesi meklēt papildus informāciju, ko mēs piedāvāsim arī no savas puses,” uzsver LJTI vadītāja.
Viesizrāžu rīkotāji 19. un 20.martā piedāvās noskatīties divas filmas Kaņepes kultūras centrā – pavisam jaunu dokumentālo filmu par „Needcompany” un pilnmetrāžas mākslas filmu „Zelta zivtiņas spēle”. 20.martā plkst. 15 Kaņepes kultūras centrā paredzēta saruna ar „Needcompany” māksliniekiem.
Raksturojot „Needcompany”, Laiviņa atsauc atmiņā trupas viesošanos Latvijā 2004.gadā un atzīst – viņi ir neaizmirstami.
Šī ir viena no kompānijām, ko nekad neaizmirst pat tad, ja ir redzēta tikai viena izrāde, un pat tad, ja tā nav patikusi, jo viņu enerģētikai un personāžu spēkam vienkārši nav iespējams pretoties,” norāda Laiviņa.
Laiviņa stāsta, ka ir redzējusi vairākas „Needcompany” izrādes un, neraugoties uz to, ka mākslinieki runā par smagām tēmām, izrādes ir ekspresīvas, bet paradoksālā kārtā – vienlaicīgi pievilcīgas un atgrūdošas.
Režisors, Beļģijas teātra „Needcompany” vadītājs arī dzejnieks, rakstnieks, horeogrāfs un gleznotājs Jans Lauverss sarakstījis „Izabellas istabu” pēc tēva – kaislīga arheoloģisko un etnoloģisko objektu kolekcionāra nāves. Jans mantojis vairāk nekā 4000 objektu un nezināju, ko ar tiem iesākt.
„Es sāku pētīt un atradu tēva dienasgrāmatas, kurās viņš rakstīja par savu dzīvi, ģimeni un visiem šiem objektiem. Tā pamazām sāku rakstīt atvadu lugu savam tēvam,” intervijā Inai Strazdiņai pastāstīja Lauverss.
