Izrādē "Igauņu bēres" vectēva apbedīšana ir iemesls, kādēļ ģimene beidzot atrod laiku, lai satiktos. Tā ir iespēja pieminēt aizgājēju, bet vienlaikus tuvinieku starpā parādās vairākas problēmas – ko darīt ar vectēva atstāto mantojumu un kā pielāgoties vispārējām pārmaiņām. Vienlaikus luga aicina aizdomāties arī par attiecībām ar ģimeni un mājām.
Aktrise Ilze Trukšāne par izrādē izspēlēto situāciju teic: "Tas liek tā aizdomāties: uz kurieni mēs skrienam? Ko mēs risinām? Kas ir mūsu prioritātes? Mums liekas, ka kaut kas ir šausmīgi svarīgs, bet mēs daudz ko nokavējam. Visu laiku ir kaut kādas prioritātes, bet to galveno mēs aizmirstam. Par to. Par dzīvi. Par mums."
Lai gan luga ir par igauņiem, radošā komanda norāda, ka stāstu var attiecināt arī uz latviešiem.
Izrādi papildina muzikālais pavadījums, kuru veido paši aktieri. Tajā ieskanas atsauces gan uz latviešu, gan igauņu tautas mūziku. Turklāt bēru kapela vienlaikus ir kā simbolisks tēls. "Man likās, ka ir ļoti svarīgi to nāvi materializēt asprātīgi. Materializēt ne caur ierastajiem nāves atribūtiem: zārkiem, bēru svecēm un tamlīdzīgi. Es to materializēju caur šīm meitenēm. Ne vienā mirklī necepjoties par to, ka vajag skatītājam obligāti acī iebāzt, ka viņas ir nāves eņģeļi vai kaut kas," skaidro režisors.
