Lai starptautiskos skatuves mākslas profesionāļus, festivālu rīkotājus, kuratorus un kritiķus iepazīstinātu ar Latvijas teātra nozares daudzveidību, šonedēļ digitālajā vidē norisinās Latvijas izrāžu skate “LiVe”. Tajā tiek prezentētas 14 izrādes.
Latvijas Jaunā teātra institūta radošā direktore Beka Bergere stāsta: “Izvēloties māksliniekus un izrādes, mēs izsludinājām atvērto pieteikšanos. Tā mēs paši arī sapratām, kurš no Latvijas vēlas strādāt starptautiski, kā viņi to vēlas darīt un kādi darbi, viņuprāt, varētu rezonēt arī ar ārvalstu publiku. Bija daži kritēriji – inovācijas, kvalitāte un piemērotība skates formātam, jo ne visi darbi tam atbilst, un potenciāls piesaistīt starptautisku auditoriju.”
Skates organizatori norāda, ka, lai arī teātrī tā klasiskajā formā liela loma ir valodai, tomēr arī Latvijas profesionāļiem ir plašas iespējas iegūt partnerus un strādāt starptautiski.
“Ziniet, neviens nekad nesūdzas, ja izrādei vācu valodā ir subtitri angļu valodā. Kāpēc gan lai kāds sūdzētos, ja tādi ir arī izrādēm latviešu valodā? Tas nav tik daudz par komunikācijas mehānismiem, kā par saturu. Bet mums nav tikai tekstā bāzēti darbi, tā ir tikai neliela daļa no programmas. Mums ir arī kustību izrādes, filmu teātra darbi, iestudējumi, kuros izmantotas vairākas valodas,” skaidro Bergere.
Skates programmā ir gan valsts teātru veidotas izrādes – Nacionālā teātra “Svešinieki vilcienā” un “Puika, kurš redzēja tumsā”, Liepājas teātra “Dēmons” un Dailes teātra “Ļoti labas minūtes” –, gan nevalstisko teātru darbi no “Dirty Deal Teatro”, “Kvadrifrona”, “Esarte” un Ģertrūdes ielas teātra. Aktuālās izrādes sniedz ieskatu, kāda šobrīd ir mūsu teātra nozare.
Latvijas Teātra darbinieku savienības pārstāve, teātra kritiķe Lauma Mellēna-Bartkeviča norāda: “Šī skates programma aptver pēc iespējas plašāku spektru gan žanru, gan tematikas, gan dažādu mākslinieku paaudžu aspektā. Nekad jau nav tā ideāla kombinācija varbūt, bet katrā ziņā tas vēdeklis, kāds ir laikmetīgais latviešu teātris šobrīd, – es domāju, ka skate to sniedz.”
Žanriski aptverti gan klasiski teātra iestudējumi, gan dejas izrādes un starpžanru darbi, piemēram, operfilma “Baņuta”. “Tas arī, manuprāt, norāda uz to, kā žanru robežas savā veidā saplūst, pārklājas un kā veidojas tā kopaina, kura ir mazliet sarežģītāka, nekā tikai izrādes, kurās skatītājs sēž zālē un skatās tā kā caur ceturto sienu,” spriež Mellēna-Bartkeviča.
Paralēli skates programmai norisinās arī “ātrās prezentācijas”, kur 15 minūšu laikā sevi piesaka deviņas jau tapušas vai vēl attīstības procesā esošas izrādes, kā arī tiešsaistes sarunu un diskusiju cikls un individuālas tikšanās.
