Festivāla moto šogad ir „Mans ķermenis ir mana seja”, kas nozīmē, ka piedāvātajos notikumos būs īpaša koncentrēšanās tieši uz cilvēka ķermeni, tā apzinātajiem un neapzinātajiem resursiem, tā saikni ar cilvēka iekšējo pasauli. Būs arī izrādes, kurās būs redzamas kailuma epizodes.
Kāpēc tieši šāds akcents - festivāla direktore Olga Žitluhina to saredz kā ļoti aktuālu mūsdienu tendenci:
„Man liekas, ka pasaulē ir tāda tendence – atgriezties pie sevis, sevī ieskatīties. Nu, paskatieties, cik populāras tagad ir visādas ķermeniskās prakses – teju katrs otrais jogo, katrs trešais nodarbojas ar cigun, es te pat nerunāju par velomeditāciju, kā es to dēvēju, jo tik daudzi cilvēki brauc ar velosipēdu. Ir sajūta, ka mēs vēlamies ķermeniski attīstīties vai vienkārši atgriezties pie ķermeņa”.
Festivālu atklās Lietuvas mākslinieku Agnes Ramanauskaites, Pauļus Tamoles un Manta Stabačinska izrāde „Contemporary?”. Tā ir pašironisks skats uz Lietuvas laikmetīgās dejas ainu, kurā mākslinieki apsmaida klišejiskās kustības, frāzes un pat kostīmu detaļas.
Viesu vidū būs arī provokatīvais rumāņu horeogrāfs Kozmins Monolesku, kas piedāvās performatīvu spēli ar nosaukumu „Trausls”, spēle notiks divās daļās, 18. un 19.jūnijā, un pirmajā dienā skatītāji tiks aicināti uz kādu slepenu vietu.
„Pirmā daļa notiks kādā slepenā vietā, un tā ir tik slepena, ka es arī, piemēram, nezinu, kur tas ir, bet tie, kuri vēlēsies šo izrādi apmeklēt, viņiem informācija īpašā veidā tiks nodota. Otra daļa būs mazāk slepena, tā būs galerijā „Betanovuss” uz AB dambja. Monolesku mēdz provocēt un veidot tiešu dialogu ar skatītāju, un arī šīs izrādes jautājums ir par to, kā mākslinieks komunicē ar skatītāju, kāda ir mākslinieka loma mūsdienu sabiedrībā, kāda ir viņa atbildība,” stāsta festivāla pārstāve Maija Uzula-Petrovska.
Festivālā varēs noskatīties arī divas izrādes no Luksemburgas. Viena no tām ir Annes Mareikes Hesas izrāde „Dejas mānija”, kurā deja tiek atklāta kā atbrīvošanās un ekstāzes veids un tajā pašā laikā kā ceļš uz ķermeņa disciplinēšanu un dziedniecību. Luksmeburgu pārstāv arī Japānā dzimusī Juko Kominami ar soloizrādi „Maiju”, kuras centrā ir dzīves un nāves tēma.
Festivālā viesosies arī mākslinieki no Ķīnas, ar izrādi „Stāstnieks”, kurā deja apvienota ar instalācijām un ķīniešu kaligrāfiju, skaidro Maija Uzula-Petrovska: „Tie ir neatkarīgie mākslinieki no Ķīnas, kas ir ļoti interesanti, jo Ķīna mums vairāk asociējas ar vairāk tādām no valdības ieteiktām mākslas formām, bet viņi realizē pilnīgi citu ceļu. Savā izrādē viņi ļaus paraudzīties uz šodienas Ķīnas situāciju, arī politisko, ar viņu acīm. Mēs kā rietumnieki, protams, esam pieradušo visu informāciju saņemt no Rietumu medijiem”.
Festivālā varēs vērot arī pašmāju laikmetīgās dejas iestudējumus, to vidū būs Simonas Orinskas un Agneses Bordjukovas izrāde „Vilcene”, kas tapusi, iedvesmojoties no bestsellera „Sievietes, kuras skrien ar vilkiem”. Veidojot izrādi, autores ne vien pētīja pagātnes stāstus, bet arī realitātē ceļoja pie vilkiem, piedalījās šamaņu rituālos, kā arī dzīvoja kopā ar mūķenēm.
Festivālu papildinās arī viens vizuālās mākslas notikums, proti, tas būs Nīderlandes mākslinieka Jorisa van Ostervijka „Nospiedumu projekts”, kas risināsies visu festivāla laiku viesnīcas „Latvija” stikla piebūvē. Ostervijks cilvēku ķermeņu nospiedumus kolekcionē jau labu laiku, un tagad savu kolekciju papildinās arī Latvijā.
Laikmetīgās dejas festivāls „Laiks dejot” risināsies līdz sestdienai, kā allaž tā neiztrūkstoša sastāvdaļa būs arī meistarklases un lekcijas.
