2019. gada vasarā tapa dejas izrāde "Labrys" – matemātisks dejas un skaņas piedzīvojums, ko izpildīja divas dejotājas, virzoties starp skatītājiem. Izrādi varēja vērot ne tikai Rīgā uz AB dambja. Tā rādīta arī citviet, turklāt allaž transformējusies, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" atzīst horeogrāfi Ieva Gaurilčikaite-Sants un Krišjānis Sants. Abus horeogrāfus zinām kā mākslinieku apvienību "IevaKrish", un šogad viņi iepazīstina ar jaunu izrādes versiju "Labra nams".
"Katru izrādi mēs esam nospēlējuši kaut kā savādāk, mēs visu uzlabojam. Ja paliek par vieglu, mēs uzlabojam vēl. Kaut kā
atnāk tāda saprašana, ka varbūt tas ir skaņdarbs, un mēs varam izdejot, izskanēt horeogrāfiju,"
teic Gaurilčikaite-Sants. "Mēs arī pamanījām, ka cilvēki, ja telpa ir gana klusa, lai dzirdētu skaņu, tad kad šis darbs vēl bija izrāde, vēra ciet acis un klausījās. Tas mums lika domāt tajā virzienā. Un tad bija ļoti vienkāršs pagrūdiens, ja tā var teikt – kultūrkapitāla fonds izziņoja, ka aicina māksliniekus veidot darbus, kas būtu pieejamības darbi. Paņemt darbu, kurš nav no paša sākuma tam paredzēts un pārtaisīt par pieejamu, bieži ir sarežģīti. Jaunu darbu uztaisīt arī ir sarežģīti. Mēs sākām skatīties uz mūsu esošajiem darbiem un meklēt, kura darba materiālā ir kaut kas tāds, kas jau dabīgi būtu uztverams šajā gadījumā cilvēkiem ar neredzību vai vājredzību," papildina Sants, "Mēs paši šo tālākās attīstības punktu definējam kā darbu, kas ir ārpus vizuālās pieredzes. Jo
jūt jau arī cilvēka klātbūtni, vēju, gaisa, skaņas kustību. Pat smaržu varbūt, ar visu to, ka ir maskas, var just. Es domāju, tas ir darbs ārpus vizuālās pieredzes un ar jebkuru redzes pakāpi, mēs ceram, to var uztvert."
Izrāde "Labra nams" tāpat kā "Labrys" tapusi sadarbībā ar komponistu Jēkabu Nīmani, kurš radījis nelielus skaņu celiņus. Šajā darbā gan vairāk teksta. Tas, kā piebilst "IevaKrish", vēl nav pabeigts. Šobrīd teksta viena daļa sastāv no noteikumiem, kā uztvert šo darbu, ko tajā var darīt (piemēram, pacelt roku vai doties prom), bet otra daļa ir dziļi iedvesmota Horhes Luisa Borhesa stāstā "Asteriona nams". Maijā mākslinieki šo izrādi vēlas spēlēt jau ar jaunu tekstu – ar Katrīnas Rudzītes dzeju.
Izrādē, ko skatītāji piedzīvo ar aizsietām acīm, piedalās četri dejotāji (katram skaņu mugursoma plecos) un Krišjānis Sants, kurš no malas kontrolē skaņu un var aizstāt kādu no dejotājiem. Taujāta, kā jūtas, piedaloties izrādē, kurā izpildītājmāksliniekus skatītāji neredz, dejotāja Darja Turčenko atbild, ka viņai tas pat atvieglo darbu. Turčenko un kolēģi Marģers Vanags un Emīlija Berga visi kā viens uzsver, ka paši arī kādreiz vēlētos piedzīvot šo izrādi tā, kā to tver skatītāji. "Labra nams" dejotājiem ir cita pieredze, kaut kas, kas atšķiras no iepriekš darītā. Izrādē esot daudz rēķināšanas un sadarbības.
Sants pastāsta, ka sākotnēji par izrādes norises vietu bija izraudzījuši opernama Mazo zāli, taču mājsēde šo plānu izjauca. Galu galā janvārī izrādes tika rādītas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Apvienība "IevaKrish" mācās, kā šo darbu padarīt pēc iespējas pieejamāku.
Mākslinieki iedrošina neredzīgus un vājredzīgus cilvēkus doties uz izrādi, un ir gatavi palīdzēt rast risinājumu, kā nokļūt "Labra nams" norises vietā.
Nākamās "Labra nams" izrādes paredzētas maijā. Atliek sekot informācijai un piedzīvot laikmetīgās dejas skaņdarbu bez vizuālās uztveres.
