Baleta premjers Arturs Sokolovs pirms intervijas par jauno titullomu izrādē „Pērs Gints”, kāpjot uz skatuves, novelk kurpes. Tik liela svētība tiek atdota skatuvei ik reizi. Ģenerālmēģinājumā pēc otra šīs pašas lomas atveidotāja Antona Freimaņa arī Arturs kopā ar savu Solveigu Alisi Prudāni dejo mīlestības pilnu dejas ainu.
„Mēs gribam redzēt, vai tiešām mums sanāks, vai tomēr mums vajag savu dzīvi padalīt un pateikt, ka mums ir jāapstājas. Laiks tomēr ir dārgāks nekā mērķis, pie kura mēs gribam tikt,” stāsta baletdejotājs Arturs Sokolovs.
Pētot Ibsena tekstus un Grīga mūziku, horeogrāfam Klugam nācās pārvarēt šķēršļus, lai abas pasaules apvienotu jaunā, laikmetīgā baletā.
Baletdejotājs Freimans atzīst, ka skatītājam nav jābūt estētam, lai saprastu šo izrādi, jo visu sižetu baletdejotāji izstāsta ar vienkāršiem žestiem, kuri ir visiem saprotami.
„Horeogrāfs tevi grib atvērt no jauna, lai domas un ķermenis kustētos viegli. Tomēr klasika ir kā matemātikā – viens plus viens ir divi,
bet laikmetīgai dejai galvenais ir saprast, ka ķermenis var dejot kopā ar tavu dvēseli un nedomāt par matemātiku,” stāsta Sokolovs.
Iestudējumā arī iekļauts Edvarda Grīga klavierkoncerts. Dejotāji īstenojuši horeogrāfa ideju uz skatuves būt pašiem. Ilgas pēc mīlestības gan paliek.
„Sākumā Solveiga tikai iepazīst Pēru Gintu un vēl nejūtas pat ne sānsence, ne tik ļoti saistīta ar Pēru Gintu. Vēlāk, protams, viņa ir noskumusi, bet viņai ir rozā brilles, tāpēc viņa ir gatava gaidīt Pēru Gintu. Varētu uzskatīt, ka tā ir mūžīga beznosacījuma mīlestība vai liela muļķība,” bilst Solveigas lomas atveidotāja Annija Kopštāle.
Pēra Ginta stāsts iedvesmojis vienlaikus divus teātrus. Tūlīt pēc Nacionālā teātra pirmizrādes 28.oktobrī balets iepazīstinās ar savu pirmizrādi.
Izrādes muzikālais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš, diriģents Farhads Stade, scenogrāfs Marko Japels, kostīmu mākslinieks Leo Kulašs, gaismu mākslinieks Tomažs Premzls.
